Tu droši vien pārrunā ar bērniem to, kā apieties ar uguni, elektrību, kāda ir drošība uz ūdens un ceļa. Taču daudz retāk
mēs apzināmies nepieciešamību apspriest arī tos jautājumus, kas
saistīti ar bērna attiecībām ar citiem cilvēkiem.
No kā bērns ir jāsargā?
Attiecībās ar pieaugušajiem bērns ir jāsargā, lai viņš nekļūtu par fiziskas, emocionālas, seksuālas vardarbības vai nevērības upuri.
Attiecībās ar citiem bērniem bērns ir jāsargā:
— lai viņš nekļūtu par fiziskas, emocionālas, seksuālas vardarbības vai vienaudžu savstarpējās
vardarbības (mobinga) upuri,
— lai bērns nekļūtu par pāridarītāju citiem bērniem,
— lai bērns nepaliktu pasīvs, saskaroties ar mobingu pret citu bērnu.
Pasaules veselības organizācija ir apkopojusi pierādījumos balstītas stratēģijas, kas palīdz novērst vardarbību pret bērnu. Viena no šīm stratēģijām ir bērna sociāli emocionālā izglītošana un dzīves prasmju trenēšana.
Tikai zinoši un informēti bērni var būt droši bērni.
Zināšanas palīdz bērnam atpazīt draudus un drosmīgāk tiem pretoties. Tās stiprina bērna pašapziņu.
Zinoši bērni nav tik „pievilcīgi” varmākām – bērni prot gan pretoties, gan pēc tam par to runāt.
Ja vardarbība tomēr notikusi, informēts bērns zinās, kam un kā par to pastāstīt.
Bērna izglītošana palīdz pārtraukt „viktimizācijas apburto loku”, kurā upuris vēlāk pats kļūst par varmāku.
Spied uz attēliem un uzzini!
Līdz 3 gadu vecumam bērnam ir jāprot nosaukt ķermeņa daļas.
No 3 līdz 5 gadiem bērnam ir jāmāca par intīmo ķermeņa daļu privātumu un kā pateikt „nē” nevēlamai rīcībai.
No 5 līdz 7 gadiem bērnam ir jāatpazīst labie un sliktie pieskārieni.
Bērnam ir jāzina, ka noteikti jāizstāsta par satraucošiem notikumiem. Bērnam jāmāca, kādi
noteikumi jāievēro ārpus mājas.
Māci bērniem intīmo ķermeņa daļu nosaukumus, skaidrojot, ka tām citi cilvēki pieskarties nedrīkst (izņemot, ja nepieciešama palīdzība). Atgādini, ka tad, ja kāds tās aiztiek vai prasa pieskarties viņa intīmajām vietām vai skatīties uz tām, par to noteikti jāizstāsta vecākiem vai citam uzticamam pieaugušajam.
Spied uz punktiem un uzzini!
Pārliecība, ka piedzīvotā vardarbība nekad nav bērna vaina.
Prasme atpazīt labu (drošu) un sliktu (nedrošu) pieskārienu.
Prasme sevi aizstāvēt un izvairīties no bīstamām situācijām.
Prasme un drosme pastāstīt pieaugušajam par piedzīvoto satraucošo situāciju.
Prasme teikt “nē” nevēlamai otra cilvēka rīcībai.
Lai saruna par drošību attiecībās ar bērnu noritētu veiksmīgi, ir svarīgi, lai Tu pats būtu zinošs un sarunai sagatavojies.
Apzinies, ka diemžēl nevari pasargāt bērnu no visām iespējamām situācijām, bet vari viņu stiprināt un
palīdzēt viņam apgūt būtiskas prasmes. Atceries –
jo zinošāks ir bērns, jo vairāk viņš ir pasargāts!
Sarunā ar bērnu ir svarīgi, lai esi
drošs, pārliecināts un nekautrējies no sarunas temata. Izmanto bērnam saprotamu valodu un vārdus!
Padomā, kā Tu vari šo
sarunu padarīt saistošu un interaktīvu – ar rotaļas elementiem vai attēliem!
Uzsākot bērna izglītošanu par drošību attiecībās, ir svarīgi, lai bērns izprastu, kas ir attiecības.
Pedagogam ir svarīgi ne vien izvēlēties tēmas, kuras pārrunāt ar bērniem, bet arī pārrunāto demonstrēt ikdienā savā attieksmē
un attiecībās ar bērniem un citiem pieaugušajiem (kolēģiem, vecākiem).
Bērni mācās dzīvi no mums.
Spied uz cipariem un uzzini!
Cieņa pret individualitāti ir cieņa pret sevi un citiem
— Mēs visi esam ļoti dažādi, un visi esam cieņpilnas attieksmes vērti.
— Dažādība ir tas, kas padara dzīvi interesantu.
— Mēs pieņemam atšķirīgo otrā un izturamies pret to ar cieņu.
— Neviens nav ne labāks, ne sliktāks par citu.
Pašnoteikšanās un spēja paust savas vajadzības un jūtas
— Bērns drīkst teikt, ja viņam kaut kas nepatīk, un otra pienākums ir tajā ieklausīties un ņemt to vērā.
— Bērns mācās saprast, kas viņam liek justies priecīgam, bēdīgam, dusmīgam, sarūgtinātam,
sāpinātam vai laimīgam.
— Bērns mācās nosaukt emocijas vārdā un saistīt tās ar notikumiem.
— Bērns droši spēj pateikt, kad viņam ir vajadzīga palīdzība.
Problēmrisināšanas un lēmumu pieņemšanas prasmes
— Tu vari palīdzēt bērnam saprast, kas viņam ir nepieciešams, lai nonāktu līdz problēmas
risinājumam.
— Esi līdzās un atbalsti! Iedrošini un palīdzi!
Empātijas prasmes
— Cita jūtas ir tikpat svarīgas kā tavas (kā pieaugušā, tā bērna).
— Bērns mācās saprast kā otrs jūtas un kas viņam liek tā justies.
— Bērns mācās rīkoties tā, lai palīdzētu otram justies labāk, piemēram, iedrošinoši vārdi,
apskāviens.
Pozitīva komunikācija par seksualitāti
— Bērns mācās saprast sava ķermeņa robežas.
— Svarīgi nekaunināt bērnus situācijās, kas saistīti ar viņu seksualitāti, piemēram, ķermeņa
izzināšanu.
Spied uz, Tavuprāt, pareizās atbildes!
Pareizi!
Izmanto šos padomus sarunai ar četrgadnieku par vardarbību.
Tava atbilde nav pareiza.
Mēģini vēlreiz!
Tava atbilde nav pareiza.
Mēģini vēlreiz!
Lai bērns nekļūtu par vardarbības upuri un lai viņš varētu justies droši attiecībās ar pieaugušajiem, bērnam ir jāzina un
jāsaprot septiņi drošības pamatprincipi.
Spied uz kastītēm, un uzzini vairāk!
Iemāci bērnam “Biksīšu likumu”: neviens nedrīkst bērnam pieskarties ķermeņa intīmajās vietās, ko parasti sedz apakšbiksītes.
Arī bērnam nevajadzētu šajās vietās pieskarties citiem.
Ir labie un ir sliktie pieskārieni. Ja kāds aiztiek vai prasa pieskarties bērna intīmajām vietām, bērnam jāzina, ka tie ir
sliktie, nedrošie pieskārieni.
Par tiem uzreiz ir jāizstāsta pieaugušajam.
Māci bērnam, ka viņš drīkst teikt „Nē!”. Bērnam jāzina, ka viņš var doties projām no nedrošām un mulsinošām situācijām.
Bērnam jāzina, ka ir labi un slikti noslēpumi. Ja pieaugušais vai citi bērni dara vai liek bērnam darīt, teikt vai rādīt kaut ko un aizliedz par to stāstīt, tad tas ir sliktais noslēpums. Sliktie noslēpumi vienmēr ir jāizstāsta pieaugušajam, kuram bērns uzticas.
Tā kā 70-85% gadījumu pāridarītājs ir bērnam pazīstams cilvēks, nevis svešinieks, tad māci bērnam, ka bīstamus cilvēkus nevar atpazīt pēc izskata, bet gan pēc tā, ko viņi dara, saka, liek darīt un kāda ir sajūta, esot kopā ar šo cilvēku.
Svarīgi, lai bērns saprot, ka palīdzības meklēšana nav sūdzēšanās! Ja pieaugušais bērnu neuzklausa, viņam jādodas pie cita pieaugušā, kamēr bērns atrod cilvēku, kas viņam palīdz.
Bērnam jāzina, kas ir viņa drošie pieaugušie cilvēki, pie kā var vērsties pēc palīdzības, ja tas nepieciešams.
Spied šeit, lai apskatītu avotus, kur atrast noderīgu informāciju!
Tavs ķermenis ir Tavs!
—
http://www.dzimba.lv/lv/pieaugusajiem/skolotaju-stundina/
Drošie un nedrošie pieskārieni
—
http://www.dzimba.lv/wp-content/uploads/2017/01/KikoBook.pdf
—
http://www.dzimba.lv/wp-content/uploads/2017/01/f_180_DarbaLapa_06.jpg
Pazīstamie un svešinieki
—
http://www.dzimba.lv/wp-content/uploads/2017/01/f_181_DarbaLapa_07.jpg
Meklē palīdzību!
—
http://www.dzimba.lv/wp-content/uploads/2017/01/f_184_DarbaLapa_12.jpg
Papildu informācija
http://www.dzimba.lv/wp-content/uploads/2017/01/KikoGuidelinesParents.pdf
http://www.dzimba.lv/wp-content/uploads/2017/01/KikoPosters.pdf
https://www.youtube.com/watch?v=tZA6tRErqEE
https://www.youtube.com/watch?time_continue=4&v=7-ydBED0Q4w
https://www.youtube.com/watch?time_continue=11&v=8oOFbm4X1CM
Vienaudžu savstarpējā vardarbība (mobings) veidojas, kad viena vai vairākas personas ilgākā laika periodā tiek pakļautas
sistemātiskai, negatīvai rīcībai un attieksmei no līdzcilvēku puses (Olweus, 1991).
Vardarbība starp bērniem ir
cīņa par varu un statusu. Pazemojot vienaudzi, bērns iegūst ievērību, rada bailes citos bērnos, tā
gūstot respektu un varu, kas nav gūta pozitīvā veidā.
Mobings var rasties vidē, kur pieaugušais to pieļauj un reizēm pat neapzināti veicina.
Viens un tas pats bērns dažādās situācijās var būt dažādās lomās, tāpēc pieaugušajiem jābūt piesardzīgiem,
lai izvairītos no bērnu „ielikšanas kastītēs” – sliktais, labais, kauslis, agresīvais, vājais utt.
Diemžēl ir bērni, kas vienaudžu vardarbības riskam ir pakļauti vairāk nekā citi.
Tā nekad nav bērna vaina, ja viņš cieš no mobinga.
Spied uz punktiem un uzzini vairāk!
Bērns, kas izvairās no strīdiem un sadursmēm
Bērns ar atšķirīgu ārējo izskatu
Bērns ar zemu pašvērtējumu
Bērns, kam nav daudz draugu
Zēni, kas ir fiziski vājāki
Bērns ar īpašām vajadzībām vai invaliditāti
Bērns, kam ir grūtības aizstāvēt savas vajadzības un vēlmes
Jūtīgs, kluss, kautrīgs un mierīgs bērns
Biežāk strīdos un ķildās ar citiem iesaistās tie bērni:
— kuriem ir
vājas sociālās prasmes,
— kuri
neprot vadīt savas emocijas,
— kuriem ir
negatīvs priekšstats par sevi un pasauli.
Ir pazīmes, kuras var norādīt uz risku, ka bērns, iespējams, būs vardarbīgs pret citiem bērniem.
Spied uz attēla daļām un uzzini!
Agresīvi izturas gan pret pieaugušajiem, gan pret bērniem.
Ir pozitīva attieksme pret fiziska spēka pielietošanu, sišanu, grūšanu u.tml. Bērns reti izrāda bailes vai nedrošību.
Bērnam ir vajadzība dominēt pār citiem cilvēkiem un ieņemt līdera pozīcijas.
Bērns ir augstprātīgs un populārāks bērnu vidū nekā citi.
Ir svarīgi, lai vecāki un pedagogi saprastu atšķirību starp konfliktu un mobingu.
Konflikts ir normāla un vajadzīga ikdienas situācija, kurā bērnu starpā rodas nesaskaņas. Ja to savlaicīgi
un saprātīgi risina, bērni apgūst veselīgas konfliktu risināšanas prasmes.
Savukārt mobings ir mērķtiecīga darbība pret vienu bērnu vai bērnu grupu, kas notiek ilgā laika periodā
un rada ciešanas, negatīvas sekas un nelabvēlīgi ietekmē visas grupas klimatu.
Spied uz kategorijām un uzzini vairāk!