Iekšējās kārtības noteikumi


— Bērnam saprotamā valodā izstāsti galvenos noteikumus un pavaicā, kādas ir bērna domas par viņa spējām tos ievērot.
— Pirmsskolas vecuma bērniem noteikumus papildini ar piktogrammām. To pārrunāšanai velti 5-15 minūtes atkarībā no bērna vecuma (bērns ilgāk nespēs Tevī klausīties).
— Noteikumi regulāri jāpārrunā.
— Dod bērniem iespēju ierosināt noteikumus, kas pašiem palīdzētu.

Metodi izmanto bērniem no trīs gadu vecuma.

Pārrunas par iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu


— Lieto stingru, noteiktu, bet laipnu balss toni un skaidri pasaki bērnam, kas viņa uzvedībā ir nevēlams un kā tas Tev liek justies.
— Pēc tam maigākā tonī izstāsti, kāda uzvedība līdzīgā situācijā būtu atbilstoša.
— Tad pajautā bērnam viņa domas un izjūtas par notikušo un pārrunā iespējamo risinājumu.
— Izmanto "ES vēstījumu", piemēram, "Kad tu dari…, es jūtos…", "Nākamreiz būtu ļoti labi, ja tu...", "Ko tu par to domā?", "Es saprotu, ka tu jūties...", "Varbūt tev varētu palīdzēt, ja mēs…".
— Pārrunas ir ne ilgākas par 5 minūtēm.

Metodi izmanto bērniem no trīs gadu vecuma.

Uzmanības novēršanas metode


— Šī ir ļoti efektīva metode, lai novērstu problēmas, pirms tās ir sākušās.
— Maziem bērniem uzmanība ir ļoti nenoturīga, un to ir viegli pārslēgt.
— Norādi uz kādu citu priekšmetu, aktivitāti vai darbību, piemēram, "Vai redzēji auto, kas pabrauca garām? Iesim paskatīties, vai tas vēl tur ir!".

Metodi izmanto ar visiem pirmsskolas vecuma bērniem.

Sagatavošana stresa situācijai


— Palīdzi bērnam sagatavoties pārmaiņām, jo jaunas situācijas un vietas var radīt problēmas. Piemēram, koncerts, uzstāšanās, svētku svinēšana, darbinieku maiņa.
— Pārrunā ar bērnu, kas tālāk notiks. Tādējādi viņš zinās, ko var sagaidīt.
— Izplāno tādas darbības, kas viņu nomierinās stresa situācijās.

Metodi izmanto ar visiem pirmsskolas vecuma bērniem.

Humors


— Izmanto bērnam saprotamu humoru un jokus, lai situāciju vai noskaņojumu atgrieztu pozitīvā gultnē.
— Izvairies no ironijas un sarkasma, bērni šādus jokus nesaprot un pārprot.

Metodi izmanto bērniem no trīs gadu vecuma.

Izvēles piedāvāšana


— Ja bērns atsakās no kāda pienākuma vai darbības veikšanas, piedāvā viņam izvēlēties, kad viņš šo uzdevumu gribētu paveikt.
— Piemēram, "Tu kārtosi mantas pirms ēšanas vai pēc?".
— Tādā gadījumā bērns izvēlas, kad veiks uzdevumu, nevis, vai to darīs.

Metodi izmanto bērniem no trīs gadu vecuma.

Pārtraukuma metode


Pārtraukuma metodi dēvē dažādi, piemēram, Stop krēsls, miera osta, time out, nomierināšanās jeb pātraukuma vieta, klusuma istaba.

— Šī ir efektīva metode, ja bērns zaudējis savaldīšanos.
— Ja bērns ir pārkāpis noteikumus, par kuriem iepriekš bijis informēts, viņam jādodas uz pārtraukuma vietu.
— Stop krēsls ir vieta, kur bērnam ir iespēja nomierināties un pārslēgties. Tā nedrīkst būt slēgta vai cieņu graujoša (bērns nestāv kaktā!). Tai jābūt vietai, kurā bērns nevar spēlēties.
— Bērnam jāuzturas šai vietā, līdz viņš nomierinās (piemēram, cik bērnam gadu, tik minūšu).
— Kad laiks pagājis, uzslavē bērnu par to, ka viņš ir nomierinājies un ievērojis uzvedības ierobežojumu.
— Nepārrunā un neatgādini notikušo.

Metodi izmanto bērniem no divu gadu vecuma.

Verbāls pozitīvs pastiprinājums


— Ja bērns uzvedas labi, pamani un pasaki to bērnam.
— Izsaki atzinību par patīkamu uzvedību neatkarīgi no tā, vai ikdienā bērns uzvedas kopumā vēlami vai nevēlami.
— Piemēram, pamani un pasaki to bērnam, ja viņš draudzīgi rotaļājas ar citiem bērniem vai prot pateikt "lūdzu" un "paldies", sasveicinās.
— Svarīgi atcerēties, ka vajag slavēt nevis bērnu pašu, bet bērna rīcību.

Metodi izmanto bērniem no viena gada vecuma.

Zvaigžņu kalendārs


— Metodi pielieto vienas konkrētas uzvedības koriģēšanai konkrētam bērnam, piemēram, sišanai, rupju vārdu lietošanai, problēmām ar ģērbšanos utt.
— Metodes mērķis ir katru dienu pamanīt un izcelt vēlamo uzvedību, tādējādi to pastiprinot.
— Kopā ar bērnu sagatavojiet kalendāru un izvēlieties apbalvojumu. Tā var būt atļauja izvēlēties ko īpašu vai darīt ko patīkamu, piemēram, spēle, mūzika vai balviņa.
— Katru dienu paņemiet kalendāru un ielīmējiet vai uzzīmējiet simbolu, kas atspoguļo to, ka bērnam ir izdevies uzvesties vēlamajā veidā.
— Norunājiet, cik "zvaigznītes" nepieciešamas līdz apbalvojumam.
— "Zvaigznītes" nedrīkst atņemt par sliktu uzvedību.
— Ja vēlamā uzvedība nav bijusi, tad uzvedība vispār netiek vērtēta. Bērns saņem uzmanību tikai par vēlamo uzvedību.

Metodi izmanto bērniem no četru gadu vecuma.

Ignorēšana


— To izmanto reizēs, kad bērns vēlas sev pievērst uzmanību caur nevēlamo uzvedību, piemēram, izsaka vārdus vai dara kaut ko, kas Tevi sadusmo. Šādā gadījumā centies tam nepievērst uzmanību, ignorējot bērna darbību, un sāc runāt par ko citu.
— Ja bērns atsaucas un sāk darīt ko citu, sniedz pozitīvu pastiprinājumu – uzslavē par vēlamo uzvedību bez salīdzinājum un atsauces uz nevēlamo ("Man patīk ar tevi runāt par spēli" vai "Tas ir tik jauki, kad tu…").

Svarīgi atcerēties, ka metode efektīva ir tajās situācijās, kur bērnam ir droša piesaiste. Pretējā gadījumā, bērna izjūta par to, ka viņš ir pamests, nevienam nevajadzīgs pastiprinās, bet uzvedība nemainās vai pat pieaug uzvedības problēmas.

Metodi izmanto bērniem no divu gadu vecuma.

Apstādināšana


— To izmanto, kad bērna nevēlamā uzvedība apdraud pašu bērnu vai citus bērnus.
— Stingrā un noteiktā balsī saki "STOP!" vai "Pietiek!".
— Ja bērns turpina nevēlamo uzvedību, izvēlies citu uzvedību ierobežojošu metodi.

Metodi izmanto bērniem no viena gada vecuma.

Prasību konsekvence


— Ja bērns atsakās pildīt Tevis izteiktu prasību (piemēram, sakārtot rotaļlietas), stingrā un noteiktā balsī to atkārto un paliec blakus bērnam.
— Ja bērns joprojām nesāk to darīt, prasību atkārto vēl vienu reizi un gaidi, kamēr viņš to sāk darīt.
— Ja bērns vēl joprojām nedara vēlamo, tad izdomā citu veidu, kā panākt, ka bērns iesaistās, piemēram, piedāvā darīt kopā vai izdarīt daļu no prasītā (salasi tikai klučus).

Metodi izmanto bērniem no trīs gadu vecuma.

Motivācijas atrašana


— Ja bērns nevēlas veikt pašaprūpes darbības (piemēram, ģērbties vai tīrīt zobus), mēģini viņam sniegt izjūtu, ka viņš to var paveikt.
— Stiprini bērna pašvērtējumu – saki, ka viņš to var izdarīt ātri un labi.
— Mēģini ieviest sacensību pašam ar sevi, piemēram, "Es ticu, ka šodien tev sanāks noģērbties un uzvilkt pidžamu ātrāk nekā vakar."
— Neatkarīgi no tā, cik bērns tālu ticis, paslavē viņu par progresu: "O, skat, cik tālu tu jau esi ticis! Tev ir izdevies uzvilkt pidžamas bikses."
— Nedod bērnam pārāk sarežģītu uzdevumu, ar ko viņš netiks galā.

Metodi izmanto bērniem no trīs gadu vecuma.

Cieša fiziskā kontakta metode


— Ja bērns ir ļoti satraukts un nespēj nomierināties, cieši apskauj viņu un turi, kamēr bērns rimstas.

Metodi izmanto bērniem no viena gada vecuma.