Spied uz jautājumiem, lai izlasītu atbildes!
Disciplinēšana ir robežu likšana bērna uzvedībai. Tas ir kā rāmis, kas, no vienas puses, nosaka pieņemamu un nepieņemamu uzvedību, bet, no otras puses, vienlaikus sniedz bērnam drošības izjūtu, padarot bērna dzīvi saprotamu un paredzamu. Disciplinēšana ir aktuāla jebkurā vietā, kurā ir bērni – ģimenē, bērnudārzā, skolā, pagalmā, sabiedriskās vietās un citur. Tā palīdz sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei.
Disciplinēšana un noteikumi sniedz bērnam
drošības izjūtu un
palīdz bērnam attīstīties. Viens no disciplinēšanas pamatprincipiem ir
skaidru, bērna attīstībai atbilstošu robežu noteikšana.
Disciplinēšana attīsta:
— paškontroli,
— cieņu pret citiem,
— prasmi pieņemami izpaust savas emocijas,
— pašcieņu,
— paļāvību uz sevi,
— kārtību.
— Bērns jāinformē par jaunās vides, bērnudārza, noteikumiem – par to, kas
ir atļauts,
aizliegts, kāda uzvedība ir pieņemama un kāda nevēlama.
— Informē par noteikumiem atbilstoši bērna vecumam un attīstībai.
— Ar maziem bērniem ir būtiski izrunāt
pamatnoteikumus un
dienas kārtību. Izmanto piktogrammas un attēlus.
— No piecu gadu vecuma bērnus vēlams iesaistīt
noteikumu
izstrādē, jo tas palīdz attīstīt bērnā atbildības izjūtu.
— Par visiem uzvedības noteikumiem ir jāinformē vecāki. Vecāku sapulcē
pārrunā, kādas
disciplinēšanas metodes bērnudārzā tiek izmantotas.
Vai zini, kādēļ bērni kļūst nepaklausīgi?
Atzīmē pareizo atbildi!
Diemžēl Tava atbilde ir nepareiza.
Dodies tālāk un uzzini, kādi var būt bērna nepaklausības iemesli!
Diemžēl Tava atbilde ir nepareiza.
Dodies tālāk un uzzini, kādi var būt bērna nepaklausības iemesli!
Tava atbilde ir pareiza.
Dodies tālāk un uzzini par citiem nepaklausības iemesliem!
Nepaklausību var radīt fiziskas un emocionālas vajadzības, kas nav apmierinātas, un emocijas, ar ko
bērns netiek galā. Tāpēc, pirmkārt, jāsaprot bērna vajadzība, pirms koriģē uzvedību.
Spied uz ikonām, un uzzini par tām!
Nogurums
Greizsirdība
Nedrošība/neziņa
Bailes
Dusmas
Uzmanības trūkums
Izsalkums
Slikta fiziskā pašsajūta
Disciplinējot bērnu, jāņem vērā arī bērna temperaments.
Bērns piedzimst ar noteiktām temperamenta iezīmēm, kas dzīves laikā būtiski nemainās.
Temperamenta iezīmes
būtiski ietekmē katra cilvēka uzvedību, kā bērna, tā pieaugušā. Reizēm temperamenti var atšķirties
tik
ļoti, ka tas var kļūt par risku vardarbībai. Tāpēc svarīgi, ka pieaugušais zina un izprot savu un
bērna temperamentu.
Spied uz temperamenta iezīmēm, un uzzini, kā tās ietekmē bērna uzvedību!
Aktivitātes līmenis
Aktivitātes līmenis norāda proporciju,
cik daudz bērns ir aktīvs un cik mierīgs.
Daži bērni nevar nosēdēt mierīgi ne mirkli, bet citi stundām mierīgi spēlējas ar
savām
rotaļlietām.
Augsts aktivitātes līmenis nozīmē, ka bērns ir ļoti aktīvs, vienmēr darbībā, var kļūt nevaldāms, zaudēt kontroli, necieš, ja viņu ierobežo.
Zems
Augsts
Regularitāte
Regularitāte norāda,
cik viegli paredzama ir bērna uzvedība, kas saistīta ar bioloģiskām funkcijām,
piemēram,
miegu vai ēšanu.
Dažiem bērniem gulētiešana un ēšana norit "kā pēc pulksteņa", bet citiem ir vāji
izteikts
dabiskais ritms.
Neregularitāte nozīmē, ka nav paredzams, kad bērns kļūs dusmīgs vai noguris, viņš pēkšņi izraisa konfliktus par dienas režīmu, strauji mainās bērna noskaņojums, bez redzama iemesla ir “labās” un “sliktās” dienas.
Regulārs
Neregulārs
Pirmā reakcija uz jauno
Pirmā reakcija uz jauno ir saistīta ar piesardzību un to,
cik viegli bērns pieņem jaunus piedzīvojumus – jaunu ēdienu, cilvēkus, drēbes
utt.
Daži bērni izvairās no nepazīstamā un to noraida, bet citi uz jaunām lietām un
piedzīvojumiem
reaģē ar prieku.
Noraidoša attieksme pret jauno izpaužas tā, ka bērnam nepatīk jaunas situācijas vai vietas, cits ēdiens vai drēbes. Bērns atsakās vai pauž protestu kliedzot. Var sadusmoties un uzspiestām pārmaiņām. Kontaktā ar nepazīstamiem cilvēkiem ir kautrīgs un atturīgs.
Tuvojas jaunajam
Noraidošs pret jauno
Pielāgošanās
Pielāgošanās attiecas uz to,
cik ātri vai lēni bērns pielāgojas jaunām situācijām un izmaiņām.
Bērniem ar adaptācijas grūtībām ir lielas problēmas iejusties jaunā vidē –
bērnudārzā,
skolā, klasē un jaunā dzīvesvietā.
Lēna pielāgošanās izpaužas kā grūtības pāriet no vienas aktivitātes uz otru, pielāgoties dienas kārtības maiņai. Bērns ilgstoši "čīkst" par to, ko vēlas dabūt, ir stūrgalvīgs, ļoti neatlaidīgs, šķiet “jūtu pārņemts”. Dusmu lēkmes ir garas un grūti pārtraucamas.
Ātra
Lēna
Sensorais jūtīgums
Sensorais jeb fiziskais jutīgums norāda to, cik bērns ir jutīgs pret tādiem ārējiem stimuliem kā, piemēram, temperatūras maiņa, pieskārieni, garšu dažādība utt.
Augsts sensorais jūtīgums bērnam liek būt īpaši jutīgam pret skaņām, gaismu,
krāsām, apģērbu, temperatūru, sāpēm, garšu vai smaržām. Viņš pārmērīgi reaģē uz sīkiem
ievainojumiem. Bērns ir izvēlīgs ēdienos (nepatīk to izskats vai smarža).
Bērnam var būt grūti komunicēt, ja telpa ir pilna ar lietām un cilvēki ir cieši
viens otram blakus.
Zems
Augsts
Reakcijas intensitāte
Reakcijas intensitāte attiecas uz to, cik spēcīgas ir bērna reakcijas neatkarīgi no tā, vai tās ir pozitīvas vai negatīvas. Dažiem bērniem ir spēcīgas emocijas, kas ir viegli uztveramas, turpretī citi sevi izpauž mērenāk.
Augsta reakcijas intensitāte nozīmē, ka bērns ir skaļš neatkarīgi no tā, vai ir sarūgtināts, dusmīgs vai laimīgs.
Vāja
Izteikta
Noskaņojums
Noskaņojums ir saistīts ar to, cik bieži bērnam ir patīkams, priecīgs un draudzīgs garastāvoklis salīdzinājumā ar to, cik bieži viņš raud un jūtas nelaimīgs. Daži bērni gandrīz vienmēr jūtas laimīgi, bet citiem ikviens sīkums izraisa neapmierinātību.
Negatīvs noskaņojums nozīmē, ka bērns parasti ir nopietns, daudz "čīkst" vai sūdzas. Nav "priecīgs bērns".
Pozitīvs
Negatīvs
Uzmanības noturība
Uzmanības noturība ir saistīta ar koncentrēšanās spēju. Šī iezīme norāda uz to, cik lielā mērā ārējie stimuli var iztraucēt bērnu turpināt veikt iesākto darbību. Daži bērni troksnī var labi koncentrēties, taču citiem nepieciešams klusums.
Zema uzmanības noturība izpaužas kā grūtība koncentrēties uzdevumam. Jebkuri ārējie stimuli – cilvēki, skaņas, kustība, smaržas u.c. var novērst bērna uzmanību un viņš var viegli pievērsties blakus lietām, nedzirdēt norādījumus.
Ilgstoša
Zema
Neatlaidība
Neatlaidība parāda, cik ilgi bērns bez pārtraukuma var turpināt iesākto darbību, neraugoties uz šķēršļiem. Daži bērni var ilgu laiku veltīt tam, lai kaut ko iegūtu vai panāktu.
Ilgstoša neatlaidība nozīmē, ka bērns ir stūrgalvīgs, neatkāpjas no iecerētā un turpina uzmākties, "čīkstēt". Viņš mēģina panākt savu, nepadodas, iestrēgst savās iegribās. Ar bērnu nav iespējams vienoties par citu risinājumu. Viņam var būt ilgas dusmu lēkmes.
Īss periods
Ilgs periods
Tu tikko uzzināji, ka temperamenta iezīmju
kombinācijas var ietekmēt bērna uzvedību.
Piemēram, bērni, kuri ātrāk pielāgojas un kuriem ir zems enerģijas un aktivitātes līmenis un
izteikta regularitāte,
daudz labāk spēs ievērot noteikumus un dienas kārtību.
Savukārt aktīvi bērni ar izteiktu neatlaidību, intensīvām emocionālajām reakcijām un
neregulāru dabisko
ritmu vienmēr prasīs vairāk uzmanības un rūpju, un viņus būs grūtāk disciplinēt.
Klikšķini šeit,
ja vēlies aplūkot pārskatu par temperamenta iezīmju saistību ar bērna disciplinēšanu!
Temperamenta iezīme | Viegli tikt galā disciplinējot, paklausa | Disciplinējot var rasties grūtības |
---|---|---|
Aktivitātes līmenis | zems | augsts |
Regularitāte | regulārs | neregulārs |
Pirmā reakcija uz jauno | tuvojas jaunajam | noraidošs pret jauno |
Pielāgošanās | ātra | lēna |
Sensorais jutīgums | zems | augsts |
Reakcijas intensitāte | vāja | izteikta |
Noskaņojums | pozitīvs | negatīvs |
Uzmanības noturība | ilgstoša | zema |
Neatlaidība | īss periods | ilgs periods |
Spied uz, Tavuprāt, pareizās atbildes!
Janai ir izteikta reakcijas intensitāte uz visu apkārtējo. Viņa nespēj noturēt uzmanību un sākotnēji noraida visu jauno, piemēram, ēdienu, rotaļas, jaunus cilvēkus.
Nē, Janu būs grūtāk disciplinēt nekā Tomu. Ja šaubies par savām zināšanām, pārskati temperamenta un disciplinēšanas tabulu.
Tomam ir regulārs ēšanas un miega režīms. Viņš lēnām pielāgojas jaunajam, tomēr ir pozitīvs un izrāda nelielu neatlaidību savu vēlmju panākšanā.
Jā, Tomu tiešām būs vieglāk disciplinēt nekā Janu.
Iespēju disciplinēt bērnu ietekmē viņa temperaments. Taču daudz lielākā mērā tā ir atkarīga no pieaugušo attieksmes un rīcības. Visbiežāk bērna negatīvā uzvedība ir koriģējama, ja visi audzināšanā iesaistītie pieaugušie ievēro vienotus un noteiktus pamatprincipus.
Spied uz punktiem un uzzini,
kādi principi pieaugušajiem jāievēro attiecībā uz sevi,
lai veiksmīgi disciplinētu bērnu!
Esi konsekvents. Konsekvence nozīmē uzturēt vienas un tās pašas prasības, kā arī saskaņot savu uzvedību ar sacīto.
Visiem bērna dzīvē iesaistītajiem pieaugušajiem jāsadarbojas. Kolīdz pieaugušo starpā radīsies domstarpības, bērni to izmantos, lai neievērotu noteikumus.
Sniedz skaidri saprotamus noteikumus un pastāsti par sekām, kas būs, ja viņš tos neievēros.
Pievērs uzmanību un uzslavē katru bērna centienu uzvesties labāk.
Ja tas ir iespējams, ignorē nevēlamo uzvedību. Tādai uzvedībai, kuru nevar ignorēt (piemēram, bērns kādam iesit, kaut ko salauž), jāpiemēro iepriekš norunātās sekas (piemēram, aizliegums spēlēties ar kādu rotaļlietu).
Disciplinēšanā nosaki skaidras, taisnīgas un vienādas robežas.
Spied uz punktiem un uzzini,
kādi principi pieaugušajiem jāievēro attiecībā uz bērnu,
lai viņu veiksmīgi disciplinētu!
Prasības izsaki īsi, vienkārši, izmanto "es vēstījumu" un saglabā cieņpilnu attieksmi pret bērnu. Piemēram, "Es redzu, ka tu esi dusmīgs un kliedz. Tas traucē citiem. Lūdzu, pastāsti, kas ir noticis."
Saglabā pozitīvismu! Svarīgi ir saprast un ticēt, ka bērna uzvedību var mainīt. Ja mainīsies vide un nosacījumi, visdrīzāk arī bērna rīcība kļūs citāda.
Ja disciplinēšanas metodes vairs nav efektīvas, tās nepieciešamības gadījumā maini.
Ja bērns ir ļoti nepaklausīgs un nepakļāvīgs, tad paies ilgāks laiks, līdz jaunās metodes "iedarbosies".
Tavs uzdevums ir bērnu pieņemt tādu, kāds viņš ir — ar viņa temperamentu, rakstura iezīmēm, pieredzi.
Pārliecinies, ka izvirzītās gaidas un prasības ir reālas, atbilstošas bērna vecumam un spējām. Tas ļaus izvairīties no vilšanās un dusmām.
Lai izprastu, kā disciplinēt bērnu, lai veidotu vēlamu
uzvedību, apskatīsim, kā veidojas pati uzvedība.
Uzvedību var iedalīt trīs secīgās daļās.
Stimuls
Reakcija (uzvedība)
Sekas jeb pastiprinājums
Pirms bērna uzvedības vienmēr ir noteikts stimuls, un pēc uzvedības ir sekas jeb pastiprinājums. Bērna uzvedību var mainīt, pielietojot dažāda veida pastiprinājumus. Spied uz pogām, lai apskatītu piemērus!
Bērns veikalā ierauga konfekti
Sāk kliegt un krīt zemē
Mamma nopērk konfekti. Nākamreiz bērns krīt zemē un sagaida, ka saņems konfekti.
Mamma nepērk konfekti, pieceļ bērnu, skaidrojot, ka šodien tiek pirkti augļi. Nākamreiz bērns nekrīt zemē.
Jānītis vēlas uzmanību
Jānītis mēdās un muļķojas
Audzinātāja sāk runāt ar Jānīti, pievērš nedalītu uzmanību. Nākamreiz Jānītis atkal mēdās un muļķojas, lai gūtu uzmanību.
Audzinātāja novērš pārējo uzmanību, ignorējot Jānīša uzvedību. Nākamreiz Jānītis nemēdās.
Tagad apskatīsim vairākas teorētiskas pieejas, kas Tev palīdzēs izprast to, kā veidojas bērna
uzvedība un ko Tu vari darīt,
lai panāktu vēlamos rezultātus.
Aplūkosim
Skinnera modeli un
Dreikursa modeli.
Lai izmainītu bērna uzvedību, Dreikurss iesaka noteikt katra bērna
uzvedības mērķi.
Bērna uzvedības mērķi var būt:
— uzmanības gūšana,
— cīņa par varu,
— atriebība,
— glābšanās norobežojoties.
Tiek uzskatīts, ka nevēlamu uzvedību izraisa bērna
vēlme apklusināt savu mazvērtības izjūtu, un to viņš panāk ar kādu no šiem četriem mērķiem.
Vadoties no bērna uzvedības mērķa, pieaugušajam jāpielieto piemērota disciplinēšanas metode.
Tālāk apskatīsim
katru no uzvedības mērķiem un to, kā Tev vispareizāk rīkoties.
Spied uz mērķiem, un uzzini, kā tos atpazīt un kā Tev šādā gadījumā rīkoties!
Bērna moto
"Es neesmu izcils, bet es vismaz nepalikšu nepamanīts."
"Es esmu nozīmīgs tikai tad, kad man pievērš uzmanību."
Raksturojums
Bērns ir trokšņains, nemierīgs, lielīgs, pārmērīgi pakalpīgs, pļāpīgs, izdara sīkas palaidnības, ākstās, ir "hiperaktīvs".
Reakcija uz uzvedības koriģēšanu
Bērns apstājas uz īsu brīdi.
Pieaugušā reakcija
Pieaugušais jūtas sadusmots, tiecas domāt par bērnu kā par sodību vai
traucēkli, vai vismaz tādu, kas aizņem pārāk daudz
laika.
Pieaugušais priecājas, kad nevēlamā uzvedība beidzas.
Apburtais aplis
Nevēlama uzvedība → Reakcija → Nevēlama uzvedība
Kā tev rīkoties?
— Ignorē slikto uzvedību, samazini tai veltīto uzmanību.
— Novērs bērna uzmanību.
— Sniedz uzmanību par atbilstošu, labu un pareizu uzvedību.
— Pārtrauc darbību un gaidi, kamēr tiek izbeigta nevēlamā uzvedība.
— Izcel cita bērna teicamo uzvedību.
Bērna moto
"Es varu nebūt uzvarētājs, bet es vismaz varu parādīt cilvēkiem, ka viņi nevar
mani atturēt darīt to, ko es gribu."
"Es esmu nozīmīgs tikai tad, kad ir tā, kā es gribu."
Raksturojums
Bērns ir agresīvs, nepakļaujas autoritātei, nekaunīgs, atsakās izpildīt darbu, melo, neklausa, dusmojas, cenšas būt “boss”, sabožas, kliedz, ja nevar panākt savu.
Reakcija uz uzvedības koriģēšanu
Bērna sliktā uzvedība turpinās, koriģēšanas dēļ tā var pat pasliktināties.
Pieaugušā reakcija
Pieaugušais jūtas uzveikts, sagrauts, nikns, personiski izaicināts, var izjust, ka viņa vadošā pozīcija ir apdraudēta. Pieaugušais izjūt uzvaras prieku, kad nevēlamā uzvedība tiek pārtraukta.
Apburtais aplis
Uzbrukums → Pretuzbrukums → Pretuzbrukums
Kā tev rīkoties?
— Neiesaisties cīņā par varu.
— Atzīsti savu bezspēcību.
— Izrādi cieņu pret bērnu.
— Izstrādā sadarbības modeli.
— Novērs konflikta iemeslu.
— Uztici bērnam paveikt kaut ko Tev nozīmīgu vai īpašu.
Bērna moto
"Cilvēki par mani neinteresējas, bet es vismaz varu kaut ko izdarīt, lai
atmaksātu šo pārestību."
"Es būšu nozīmīgs tikai tad, ja tu būsi tikpat stipri aizvainots, cik
stipri aizvainots
biju es."
Raksturojums
Bērns ir vardarbīgs, brutāls, īgns, vārdos un darbībā aizvainojošs pret citiem.
Reakcija uz uzvedības koriģēšanu
Koriģēšanas gadījumā bērns pāriet uz vēl negantāku uzbrukumu, tiecas atriebties.
Pieaugušā reakcija
Pieaugušais jūtas apvainots, jūt, ka viņam dara pāri, ka bērns ir nepateicīgs,
var uzskatīt, ka bērns ir zemisks vai ļauns.
Pieaugušais jūtas atvieglots, kad nevēlamā uzvedība beidzas.
Apburtais aplis
Aizvainojums → Aizvainojums → Aizvainojums
Kā tev rīkoties?
— Pieņem bērnu – tādu, kāds viņš ir.
— Palūdz bērnam izdarīt kaut ko Tev noderīgu un īpašu.
— Atzīsti un pieņem bērna un savas emocijas.
— Novērs vardarbīgu izturēšanos pret bērnu.
— Neļaujies provokācijām.
Bērna moto
"Es nespēšu mēroties ar citiem."
"Es tik un tā neko nevaru, lieciet mani mierā un atstājiet mani vienu."
Raksturojums
Bērns neko nedara, pat nemēģina darīt; ja kaut ko uzsāk, tad viegli atkāpjas, izolē sevi no pārējiem, ir lēnprātīgs, parasti neparāda nekādas disciplīnas problēmas.
Reakcija uz uzvedības koriģēšanu
Nekādas reakcijas uz koriģēšanu.
Pieaugušā reakcija
Piaugušais jūtas bezspēcīgs vai gatavs padoties, jūt izmisumu ("Ko es varu
viņam padarīt?!")
Pieaugušais no bērna neko negaida.
Apburtais aplis
Nevēlama uzvedība → Reakcija → Nevēlama uzvedība
Kā tev rīkoties?
— Atklāj tos darbus, kurus bērns var izdarīt labi.
— Uzstādi pietiekami zemus standartus.
— Parādi, ka kļūdīties ir cilvēcīgi.
— Novērtē jebkura veida pozitīvu veikumu. Nepievērs bērnam citu uzmanību,
tomēr liec
viņam sajust, ka novērtē viņa izdarīto.
Spied uz, Tavuprāt, pareizās atbildes!
Patrīcija nodarbībā nepakļaujas audzinātājas norādījumiem, cenšas izrīkot citus bērnus, dusmojas, ja neizdodas panākt savu un visi nedara pēc viņas prāta.
Diemžēl šāda rīcība nebūs pareiza.
Patrīcijai nepieciešams kas cits. Mēģini vēlreiz!
Tieši tā!
Patrīcijas uzvedības mērķis ir cīņa par varu. Šāda Tava rīcība varētu palīdzēt šo nevēlamo uzvedību mainīt.
Diemžēl šāda rīcība nebūs pareiza.
Patrīcijai nepieciešams kas cits. Mēģini vēlreiz!
Uzvedības veidošana notiek divos veidos.
Apskatīsim to caur piemēriem.
Karlīna iesit Dacei, jo tā nav devusi rotaļlietu. Redzot, ka draudzene neraud, audzinātāja
nereaģē, un Karlīna var spēlēties
ar atņemto rotaļlietu.
Karlīna nākamreiz rīkosies gluži tāpat.
Karlīna iesit Dacei, jo tā nav devusi rotaļlietu. Savukārt Māra palūdz Dacei rotaļlietu, un
audzinātāja viņu par to uzslavē.
Karlīna nākamreiz palūgs rotaļlietu, nevis sitīs.
Kā tas darbojas?
Ja pedagogs novēro nepiemērotu bērnu uzvedību un to apbalvo (pievērš uzmanību, pastiprina), tad bērns tieksies darbību atkārtot.
Ja pedagogs novēro nepiemērotu bērna uzvedību, taču apbalvo bērnu, kurš uzvedas atbilstoši, tad bērns ar nepiemēroto uzvedību mazāk vēlēsies savu uzvedību atkārtot.
Pastāv četru veidu pastiprinājumi.
Spied uz kastītēm un uzzini!
Sociālie pastiprinājumi tiek iedalīti
verbālajos (piemēram, izsaucieni "O-o!", "Lieliski!", "Jauki!") un
neverbālajos (smaids, mājiens, acu kontakts, pacelts īkšķis, pozitīvs
pieskāriens).
Daudzi bērni cenšas uzvesties vēlamā veidā, lai no pieaugušā iegūtu uzslavu,
atzinību,
labus vārdus vai smaidu.
Grafiskie pastiprinājumi ir zīmes un simboli (skaitļi, atzīmes, ķeksīši,
„smaidiņi”).
Pedagogs tos var uzrakstīt, uzlikt ar zīmogu, izmantot uzlīmes u.tml.
Darbības kā pastiprinājums ir tādas nodarbes, aktivitātes, kas bērnam patīk un kam viņš dod priekšroku, piemēram, brīvais laiks, spēles vai rotaļlietas izvēle, dzīvnieku pabarošana, telpas dekorēšana u.tml.
Materiāli pastiprinājumi ir dāvaniņas, balvas, drukāti apbalvojumi u.tml.
Tos bērni
var nopelnīt kā atlīdzību par vēlamo uzvedību un
dažiem bērniem tie ir nozīmīgāki par cita veida pastiprinājumiem.
Tos plaši izmanto bērniem, kuriem ir īpašas uzvedības problēmas. Materiālie
pastiprinājumi
var būt našķi, uzlīmes, zīmuļi, nozīmītes utt.
Ir dažādas disciplinēšanas metodes, daudzas Tu jau noteikti pazīsti. Tālāk apskatīsim vairākas
metodes, kas Tev var palīdzēt
ikdienas darbā.
Spied uz ikonām un uzzini par tām!
Iekšējās kārtības noteikumi
— Bērnam saprotamā valodā izstāsti galvenos noteikumus un pavaicā, kādas ir bērna
domas par
viņa spējām tos ievērot.
— Pirmsskolas vecuma bērniem noteikumus papildini ar piktogrammām. To pārrunāšanai
velti
5-15 minūtes atkarībā no bērna vecuma (bērns ilgāk nespēs Tevī klausīties).
— Noteikumi regulāri jāpārrunā.
— Dod bērniem iespēju ierosināt noteikumus, kas pašiem palīdzētu.
Metodi izmanto bērniem no trīs gadu vecuma.
Pārrunas par iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu
— Lieto stingru, noteiktu, bet laipnu balss toni un skaidri pasaki bērnam, kas viņa
uzvedībā
ir nevēlams un kā tas Tev liek justies.
— Pēc tam maigākā tonī izstāsti, kāda uzvedība līdzīgā situācijā būtu atbilstoša.
— Tad pajautā bērnam viņa domas un izjūtas par notikušo un pārrunā iespējamo
risinājumu.
— Izmanto "ES
vēstījumu", piemēram, "Kad tu dari…, es jūtos…", "Nākamreiz būtu ļoti labi,
ja tu...", "Ko tu par to domā?", "Es saprotu, ka tu jūties...", "Varbūt tev varētu
palīdzēt,
ja mēs…".
— Pārrunas ir ne ilgākas par 5 minūtēm.
Metodi izmanto bērniem no trīs gadu vecuma.
Uzmanības novēršanas metode
— Šī ir ļoti efektīva metode, lai novērstu problēmas, pirms tās ir sākušās.
— Maziem bērniem uzmanība ir ļoti nenoturīga, un to ir viegli pārslēgt.
— Norādi uz kādu citu priekšmetu, aktivitāti vai darbību, piemēram, "Vai redzēji
auto, kas
pabrauca garām? Iesim paskatīties, vai tas vēl tur ir!".
Metodi izmanto ar visiem pirmsskolas vecuma bērniem.
Sagatavošana stresa situācijai
— Palīdzi bērnam sagatavoties pārmaiņām, jo jaunas situācijas un vietas var radīt
problēmas. Piemēram, koncerts, uzstāšanās, svētku svinēšana, darbinieku maiņa.
— Pārrunā ar bērnu, kas tālāk notiks. Tādējādi viņš zinās, ko var sagaidīt.
— Izplāno tādas darbības, kas viņu nomierinās stresa situācijās.
Metodi izmanto ar visiem pirmsskolas vecuma bērniem.
Humors
— Izmanto bērnam saprotamu humoru un jokus, lai situāciju vai noskaņojumu atgrieztu
pozitīvā
gultnē.
— Izvairies no ironijas un sarkasma, bērni šādus jokus nesaprot un pārprot.
Metodi izmanto bērniem no trīs gadu vecuma.
Izvēles piedāvāšana
— Ja bērns atsakās no kāda pienākuma vai darbības veikšanas, piedāvā viņam
izvēlēties, kad
viņš šo uzdevumu gribētu paveikt.
— Piemēram, "Tu kārtosi mantas pirms ēšanas vai pēc?".
— Tādā gadījumā bērns izvēlas, kad veiks uzdevumu, nevis, vai to darīs.
Metodi izmanto bērniem no trīs gadu vecuma.
Pārtraukuma metode
Pārtraukuma metodi dēvē dažādi, piemēram, Stop krēsls, miera osta, time out,
nomierināšanās jeb pātraukuma vieta, klusuma istaba.
— Šī ir efektīva metode, ja bērns zaudējis savaldīšanos.
— Ja bērns ir pārkāpis noteikumus, par kuriem iepriekš bijis informēts, viņam
jādodas uz
pārtraukuma vietu.
— Stop krēsls ir vieta, kur bērnam ir iespēja nomierināties un pārslēgties. Tā
nedrīkst būt
slēgta vai cieņu graujoša (bērns nestāv kaktā!). Tai jābūt vietai, kurā bērns nevar
spēlēties.
— Bērnam jāuzturas šai vietā, līdz viņš nomierinās (piemēram, cik bērnam gadu, tik
minūšu).
— Kad laiks pagājis, uzslavē bērnu par to, ka viņš ir nomierinājies un ievērojis
uzvedības
ierobežojumu.
— Nepārrunā un neatgādini notikušo.
Metodi izmanto bērniem no divu gadu vecuma.
Verbāls pozitīvs pastiprinājums
— Ja bērns uzvedas labi, pamani un pasaki to bērnam.
— Izsaki atzinību par patīkamu uzvedību neatkarīgi no tā, vai ikdienā bērns uzvedas
kopumā
vēlami vai nevēlami.
— Piemēram, pamani un pasaki to bērnam, ja viņš draudzīgi rotaļājas ar citiem
bērniem vai prot pateikt
"lūdzu" un "paldies", sasveicinās.
— Svarīgi atcerēties, ka vajag slavēt nevis bērnu pašu, bet bērna rīcību.
Metodi izmanto bērniem no viena gada vecuma.
Zvaigžņu kalendārs
— Metodi pielieto vienas konkrētas uzvedības koriģēšanai konkrētam bērnam,
piemēram, sišanai,
rupju vārdu lietošanai, problēmām ar ģērbšanos utt.
— Metodes mērķis ir katru dienu pamanīt un izcelt vēlamo uzvedību, tādējādi to
pastiprinot.
— Kopā ar bērnu sagatavojiet kalendāru un izvēlieties apbalvojumu. Tā var būt
atļauja izvēlēties
ko īpašu vai darīt ko patīkamu, piemēram, spēle, mūzika vai balviņa.
— Katru dienu paņemiet kalendāru un ielīmējiet vai uzzīmējiet simbolu, kas
atspoguļo to,
ka bērnam ir izdevies uzvesties vēlamajā veidā.
— Norunājiet, cik "zvaigznītes" nepieciešamas līdz apbalvojumam.
— "Zvaigznītes" nedrīkst atņemt par sliktu uzvedību.
— Ja vēlamā uzvedība nav bijusi, tad uzvedība vispār netiek vērtēta. Bērns saņem
uzmanību
tikai par vēlamo uzvedību.
Metodi izmanto bērniem no četru gadu vecuma.
Ignorēšana
— To izmanto reizēs, kad bērns vēlas sev pievērst uzmanību caur nevēlamo uzvedību,
piemēram,
izsaka vārdus vai dara kaut ko, kas Tevi sadusmo. Šādā gadījumā centies tam nepievērst
uzmanību,
ignorējot bērna darbību, un sāc runāt par ko citu.
— Ja bērns atsaucas un sāk darīt ko citu, sniedz pozitīvu pastiprinājumu – uzslavē
par vēlamo
uzvedību bez salīdzinājum un atsauces uz nevēlamo ("Man patīk ar tevi runāt par spēli"
vai
"Tas ir tik jauki, kad tu…").
Svarīgi atcerēties, ka metode efektīva ir tajās situācijās, kur bērnam ir droša
piesaiste. Pretējā gadījumā, bērna izjūta par to, ka viņš ir pamests, nevienam
nevajadzīgs pastiprinās, bet uzvedība nemainās vai pat pieaug uzvedības problēmas.
Metodi izmanto bērniem no divu gadu vecuma.
Apstādināšana
— To izmanto, kad bērna nevēlamā uzvedība apdraud pašu bērnu vai citus bērnus.
— Stingrā un noteiktā balsī saki "STOP!" vai "Pietiek!".
— Ja bērns turpina nevēlamo uzvedību, izvēlies citu uzvedību ierobežojošu metodi.
Metodi izmanto bērniem no viena gada vecuma.
Prasību konsekvence
— Ja bērns atsakās pildīt Tevis izteiktu prasību (piemēram, sakārtot rotaļlietas),
stingrā
un noteiktā balsī to atkārto un paliec blakus bērnam.
— Ja bērns joprojām nesāk to darīt, prasību atkārto vēl vienu reizi un gaidi, kamēr
viņš
to sāk darīt.
— Ja bērns vēl joprojām nedara vēlamo, tad izdomā citu veidu, kā panākt, ka bērns
iesaistās,
piemēram, piedāvā darīt kopā vai izdarīt daļu no prasītā (salasi tikai klučus).
Metodi izmanto bērniem no trīs gadu vecuma.
Motivācijas atrašana
— Ja bērns nevēlas veikt pašaprūpes darbības (piemēram, ģērbties vai tīrīt zobus),
mēģini
viņam sniegt izjūtu, ka viņš to var paveikt.
— Stiprini bērna pašvērtējumu – saki, ka viņš to var izdarīt ātri un labi.
— Mēģini ieviest sacensību pašam ar sevi, piemēram, "Es ticu, ka šodien tev sanāks
noģērbties
un uzvilkt pidžamu ātrāk nekā vakar."
— Neatkarīgi no tā, cik bērns tālu ticis, paslavē viņu par progresu: "O, skat, cik
tālu tu
jau esi ticis! Tev ir izdevies uzvilkt pidžamas bikses."
— Nedod bērnam pārāk sarežģītu uzdevumu, ar ko viņš netiks galā.
Metodi izmanto bērniem no trīs gadu vecuma.
Cieša fiziskā kontakta metode
— Ja bērns ir ļoti satraukts un nespēj nomierināties, cieši apskauj viņu un turi,
kamēr bērns
rimstas.
Metodi izmanto bērniem no viena gada vecuma.
Pastāv divu veidu sekas.
Spied uz kastītēm un uzzini vairāk!
Dabiskās sekas likumsakarīgi izriet no noteiktas uzvedības.
Piemēram, bērns atsakās ēst pusdienas → viņš kļūst izsalcis.
Dabiskās sekas ir bērna rīcības dabiskais rezultāts. Ja bērns par tām ir
brīdināts,
viņš pats ir atbildīgs par savu izvēli.
Dabiskās sekas ieteicams atgādināt, kad kaut kas ir sabojāts, kad bērns
"aizmirst",
kas jādara, novilcina laiku.
Kad nav piemēroti izmantot dabiskās sekas, var pielietot loģiskās sekas.
Loģiskās sekas ir pieskatītāju radītas likumsakarības, kas parāda bērnam, kā
būtu
jārīkojas un kā nevajadzētu rīkoties.
Bērnam ir svarīgi redzēt saikni starp savu uzvedību un tās sekām.
Lai bērns varētu ņemt vērā loģiskās sekas, viņam ir jāzina iestādes noteikumi.
Noteikumu
zināšana veido drošības izjūtu, ļauj bērnam pieņemt lēmumu par savu uzvedību.
Bērnam ir jāizjūt savas sliktās rīcības sekas, taču ne soda veidā.
Savstarpējās attiecībās nav vietas sodam. Sods nav auglīgs, jo bērnā izraisa apjukumu un
viņš nevis
domā par to, kā labot savu uzvedību, bet gan domā par atriebību un, kā izvairīties no soda. Sodot
bērnu,
mēs viņam atņemam iespēju mācīties.
Izlasi par sekām un sodu!
Sekas
— Izriet no jau zināmiem nosacījumiem.
— Kopā ar bērnu ir noteiktas iepriekš.
— Iestājas uzreiz pēc rīcības.
— Ja ir atliktas uz vēlāku laiku, bērns joprojām saprot loģisko saiti starp rīcību un
sekām.
— Māca bērnam atbildību un lēmumu pieņemšanu.
— Pat ja bērns joprojām neuzvedas vēlami, viņš jau iepriekš zina, ka rezultāts būs
konkrētās
sekas.
Sods
— Nemāca bērnam, kā risināt problēmas un kā uzvesties labāk.
— Loģiski neizriet no bērna rīcības, tādēļ viņam var nebūt skaidrs iemesls.
— Rada aizvainojumu, pāridarījuma izjūtu, vēlmi atriebties.
— Panāk to, ka bērns uzvedas labi tad, kad pieaugušie redz, bet vienatnē viņš neievēro
noteikumus.
— Pārtrauc nevēlamo izturēšanos baiļu dēļ, nevis tāpēc, ka sapratuši, kādēļ to
nevajadzētu darīt.
Seku noteikšana ir mācību un mācīšanās process. Ne vienmēr vēlamais efekts ir sasniedzams uzreiz. Gadās, ka pieaugušajiem būs vairākkārt jāatkārto konkrēto seku lietošana. Pārmaiņām ir vajadzīgs laiks.
Izlasi šīs situācijas! Kuru no piedāvātajām disciplinēšanas metodēm Tu izmantosi?
Spied uz, Tavuprāt, pareizās atbildes!
Pareizi!
Nepareizi, mēģini vēlreiz!
Nepareizi, mēģini vēlreiz!
Nepareizi, mēģini vēlreiz!
Pareizi!
Nepareizi, mēģini vēlreiz!
Nepareizi, mēģini vēlreiz!
Pareizi!
Nepareizi, mēģini vēlreiz!
Bērna disciplinēšana reizēm var izraisīt spēcīgas emocijas.
Spied uz punktiem un uzzini, kas Tev var palīdzēt nezaudēt paškontroli!
Parūpējies par savu emocionālo un garīgo labsajūtu!
Bērniem vari palīdzēt tikai tad, ja pats apzinies savas emocionālās vajadzības
un proti
par tām parūpēties.
Pajautā sev "Kas mani pozitīvi uzlādē, dod spēku un iedvesmu?"
Meklē palīdzību!
Ja disciplinēšana kļūst par nopietnu problēmu, meklē kolēģu, pieredzējušu
darbinieku,
priekšniecības vai supervizora palīdzību.
Apstājies un veic dziļu ieelpu!
Apliecini bērnam, ka saproti viņu. Iesaki vēlamo risinājumu. Ja jūti, ka zaudē
savaldīšanos,
deleģē atbildību kolēģim un uz mirkli izej no telpas, paelpo svaigu gaisu,
nomierinies.
Esi uzmanīgs ar vārdiem!
Pat tad, ja esi aizkaitināts, nelieto vispārinājumus kā "Tu
atkal/nekad/vienmēr...".
Disciplinē bērnu, nevis sodi viņu!
Kā uzzināji iepriekš, disciplinēšana nav tas pats, kas sodīšana.
Sarunājies ar bērnu, ļauj viņam izprast viņa uzvedību. Līdz ar to, ja jūti, ka
šobrīd
nevari mierīgi runāt ar bērnu, vispirms nomierinies un tad uzsāc sarunu.
Pirms reaģē, pamēģini paskatīties uz situāciju ar bērna acīm.