Kā izpaužas vardarbība pret bērnu
Kādi ir vardarbības veidi
Kādas ir vardarbības pazīmes
Kādas ir vardarbības sekas
Kāda ir Tava loma vardarbības novēršanā?
Lai izlasītu vairāk, spied uz elementiem oranžā krāsā!
Kādi ir vardarbības veidi un pazīmes?
Vai zini, kādi ir vardarbības veidi?
Tev noteikti ir pazīstami šie vardarbības veidi:
Fiziskā vardarbība
Emocionālā vardarbība
Seksuālā vardarbība
Novārtā pamešana
Kā Tev šķiet, kuri no šiem arī ir pieskaitāmi
pie vardarbības pret bērnu?
Spied uz, Tavuprāt, pareizajām atbildēm!
Strīdi un kautiņi starp pieaugušajiem mājās
Vienaudži regulāri apsmej vienu no grupiņas bērniem
Neatbilstoša satura materiālu pieejamība (agresīvi, seksuāla rakstura informāciju saturoši u.c.) bērnam
PAREIZI!
PAREIZI!
PAREIZI!
Kā izpaužas vardarbība?
Vai iepriekšējā uzdevumā atzīmēji visas trīs atbildes?
Kā redzi,
— vardarbība starp bērnam tuvākajiem pieaugušajiem ir arī emocionāla vardarbība pret bērnu,
— arī mobings vienaudžu vidū ir pieskaitāms pie vardarbības,
— neatbilstoša satura materiālu pieejamība (agresīvi, seksuāla rakstura informāciju saturoši u.c.) bērnam
arī ir vardarbība pret bērnu. ( seksuāla vardarbība, emocionāla vardarbība, novārtā pamešana)
Spied uz jautājumiem, lai izlasītu atbildes!
Kas ir vardarbība?
Kas ir vardarbības riska faktori?
Kādas ir vardarbības sekas?
Cik procenti bērnu cieš no vardarbības?
Kas ir vardarbība?
Visu veidu fiziska un emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība, nolaidība vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai
var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu.
(Bērnu tiesību aizsardzības likums)
Kas ir vardarbības riska faktori?
Vardarbībai pret bērnu izdala četras riska faktoru grupas:
— vardarbības veicējs,
— bērns – vardarbības upuris,
— ģimenes vide,
— sociālā vide (kultūrvide).
Neviens riska faktors pats par sevi vēl nenorāda uz vardarbības iespējamību, tomēr,
jo vairāk riska faktoru ir novērojami konkrētā situācijā, jo lielāka iespēja, ka
bērns var tikt pakļauts vardarbībai.
Kādas ir vardarbības sekas?
Tās var būt īslaicīgas vai ilgstošas. Sekas ietekmē bērna funkcionēšanu vairākās jomās — mēdz būt sekas bērna uzvedībā, sociālajā jomā, fiziskajā veselībā, emocionālajā jomā un kognitīvajā jomā. Vardarbības sekas (izņemot fiziskajā veselībā) novērtē psihologi.
Cik procenti bērnu cieš no vardarbības?
Statistikas dati liecina, ka tik daudz Latvijas bērnu cietuši no vardarbības:*
— Nerūpēšanās – 35,9%
— Emocionālās vardarbības – 31,5%
— Fiziskās vardarbības – 16,4%
— Seksuālās vardarbības – 10,3%
*Avots: Pētījums „Latvijas jauniešu bērnībā gūtā nelabvēlīgā pieredze” 2011. gads, 5 pilsētas, 1223 respondenti, vidējais vecums 18,56 gadi.
Kādas ir vardarbības pazīmes?
Ja pret bērnu ir vērsta kāda vardarbība, parasti tai ir pazīmes, kuras Tu vari novērot bērna uzvedībā. Piemēram, pazemināts pašvērtējums, grūtības koncentrēties, galvas un vēdera sāpes.
Jo vairāk pazīmju Tu novēro, jo lielāka ir iespējamība, ka bērns cieš no vardarbības. Taču tas nav uzskatāms par nepārprotamu pierādījumu, un ir nepieciešama bērna un ģimenes novērošana, ko var veikt PII personāls.
Turpmāk Tu varēsi uzzināt vairāk par dažādiem
vardarbības veidiem un to pazīmēm.
Kas Tev jāņem vērā, izvērtējot
iespējamas vardarbības pazīmes?
Salīdzini bērna tagadējo uzvedību un emocionālās reakcijas ar to, kā viņš ir rīkojies un kāds bijis iepriekš.
Jāņem vērā, ka daži bērni jau no agras bērnības var būt cietuši no vardarbības, un tādā gadījumā izmaiņas bērna uzvedībā Tu nemanīsi.
Uzvedības problēmas, kas līdzīgas vardarbības sekām, var izraisīt arī citi traumatiski iemesli.
Piemēram, ja šķiras bērna vecāki, viņš var būt ļoti satraukts un nelaimīgs, un var likties, ka šādas izjūtas ir emocionālās vardarbības pazīme.
Pazīmes var parādīties arī dažādu citu izmaiņu gadījumā un var nenorādīt uz piedzīvotu vardarbību. Tāpat arī vardarbības pazīmes var neizpausties tieši redzamā veidā un var nebūt novērojamas saskarsmē ar bērnu.
Kas ir fiziska vardarbība?
Fiziska vardarbība ir bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu
faktoru iedarbībai.
Atzīmē visas, Tavuprāt, pareizās atbildes!
Pēršana
Sišana
Purināšana
Kniebšana vai
griešana
Grūstīšana vai
mešana
Priekšmetu sviešana
Žņaugšana
Dedzināšana
Neļaušana gulēt vai
iemigt
Ieslēgšana un
ieslodzīšana
Piespiedu ēdināšana
Ierobežojums
apmeklēt tualeti
Atbildēt
Visi no šeit minētajiem ir fiziskas vardarbības veidi.
Fiziska vardarbība ir bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru iedarbībai.
Kā Tev šķiet, kurš no šiem bērniem cieš no fiziskās vardarbības?
Spied uz, Tavuprāt, pareizās atbildes!
Janai uz abām rokām ir nelieli zilumi. Kad audzinātāja vēlas tos apskatīt, Jana atraujas un slēpj rokas.
Jā, šis var liecināt par fizisku vardarbību. Dodies tālāk un uzzini par citām pazīmēm!
Toms uz dārziņu atnāk ar noskrāpētu degunu. Viņš pastāsta, ka nedēļas nogalē ar vecākiem bijis akvaparkā.
Šāds gadījums var neliecināt par fizisko vardarbību. Turpini tālāk, lai apskatītu pazīmes!
Kādas ir fiziskās vardarbības pazīmes?
Lai gan fiziskas vardarbības pazīmes šķiet visvieglāk identificējamas, dažkārt tās nav nemaz tik acīmredzamas. Reizēm gan
pieaugušie, gan bērns mēģina to slēpt.
Ja savainojuma veids, novietojums un smaguma pakāpe rada satraukumu, vai nesakrīt ar bērna vai pieaugušā stāstījumu, tas
var liecināt par to, ka ir notikusi fiziska vardarbība.
Spied uz punktiem un uzzini!
Vietām trūkst matu.
Bērns izvairās no kontakta ar pieaugušajiem.
Daudz savainojumu, zilumu vai rētu.
Lūzumi un apdegumi.
Galvas traumas.
Bērns izskatās iebaidīts, izturas izteikti nedroši.
Iekšējo orgānu traumas, sāpes vēderā, vemšana, drudzis.
Atkārtotas traumas vai savainojumi.
Atceries, ka zīdainim jebkura veida trauma vai savainojums liecina par iespējamu fizisku vardarbību!
Kas ir emocionāla vardarbība?
Kuri no šiem ir uzskatāmi par emocionālu vardarbību?
Atzīmē visas, Tavuprāt, pareizās atbildes!
Kliegšana un
lamāšana
Draudēšana
Ņirgāšanās,
pazemošana, bērna
publiska kritizēšana
Atraidīšana un
ignorēšana
Apvainošana,
apsaukāšana,
vainošana par lietām,
ar kurām viņš nav
saistīts
Apzināta morālo
vērtību degradēšana
– bērna iesaistīšana
zagšanā, ubagošanā
u.c.
Nevienlīdzīga
attieksme – ko viens
bērns drīkst, to cits
nedrīkst
Negatīva vecāku
aprunāšana bērna
klātbūtnē
Smagi konflikti,
vardarbība starp
bērna tuviniekiem, ko
bērns redz vai dzird
Ieslēgšana un
ieslodzīšana
Piespiedu ēdināšana
Ierobežojums
apmeklēt tualeti
Atbildēt
Visi no šeit minētajiem ir emocionālas vardarbības veidi.
Emocionāla vardarbība ir bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana.
Kā Tev šķiet, kurš no šiem bērniem cieš no
emocionālās vardarbības?
Spied uz, Tavuprāt, pareizās atbildes!
Lienīte spēlējoties ar lellēm, lamā tās, rājas, dzen ārā no mājām un pēc tam sāk raudāt.
Jā, šāda rīcība var liecināt par emocionālu vardarbību. Dodies tālāk un uzzini par citām pazīmēm!
Jēkabs kategoriski atteicās pusdienās ēst biešu zupu. Auklīte dažādi mēģināja pierunāt Jēkabu, bet Jēkabs iecirtīgi atteica un kļūst ļoti dusmīgs.
Šāds gadījums neliecina par emocionālu vardarbību. Jēkabam varbūt vienkārši negaršo biešu zupa. Turpini tālāk, lai apskatītu pazīmes!
Kādas ir emocionālās vardarbības pazīmes?
Vai Tev izdevās ieraudzīt emocionālas vardarbības pazīmes? Izvērtējot emocionālas vardarbības pazīmes, pievērs uzmanību gan bērna uzvedībai, gan vecāku izturēšanās veidiem!
Spied uz punktiem un uzzini, kādas ir emocionālās vardarbības pazīmes!
Bērnam tiek izvirzītas vecumam un spējām neatbilstošas prasības.
Disciplinēšanas nolūkos pret bērnu tiek izmantoti neadekvāti, pārāk bargi sodi.
Izturēšanās pret bērnu ir pārāk kritiska.
Vecāki vai aprūpētāji bieži uz bērnu ir dusmīgi.
Vecāki vai aprūpētāji bērnam draud.
Bērns ir emocionāli vēss, vienaldzīgs.
Bērns bieži ir skumjš, depresīvs.
Sūkā pirkstus, monotoni šūpojas.
Izteikti pasīvs un domīgs vai aktīvs un agresīvs.
Vai vecāku nolaidība arī ir
vardarbība pret bērnu?
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu vecāku nolaidība ir bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana, tātad tā ir vardarbība pret bērnu. Tas pats attiecas arī uz jebkuru pieaugušo, kura aprūpē ir atstāti bērni.
Kas ir nolaidība?
Spied uz ikonām un uzzini!
Bērna ilgstoša pamešana vienatnē.
Fiziska nerūpēšanās – bērnam nav vecumam un veselībai atbilstošas pārtikas, apģērba, dzīves vides.
Medicīniska nerūpēšanās – bērnam netiek nodrošināta atbilstoša un savlaicīga medicīniskā palīdzība.
Emocionāla nerūpēšanās – vecāki ir vienaldzīgi pret bērna emocionālajām vajadzībām.
Sociāla nerūpēšanās – bērns ir izolēts no normāliem, vecumam atbilstošiem sociālajiem kontaktiem.
Nerūpēšanās par izglītību – bērns bieži kavē, neapmeklē skolu vai bērnudārzu, viņam nav nepieciešamo mācību materiālu un piederumu.
Kā Tev šķiet, kurš no šiem bērniem
cieš no vecāku nolaidības?
Spied uz, Tavuprāt, pareizās atbildes!
Jolanta uz dārziņu ieradās izspūrušām zirgastēm, jo viņas mamma agri aizbrauca pie savas slimās mammas, bet tētis nemāk sapīt bizes.
Šāds gadījums nav vecāku nolaidība. Turpini tālāk, lai apskatītu pazīmes.
Dainis parasti ēdienreizēs skriešus metas notiesāt savu maltīti un pēc tam iztukšo arī blakussēdētāju šķīvju atlikumus.
Jā, šāda rīcība var liecināt par vecāku nolaidību. Dodies tālāk un uzzini par citām pazīmēm!
Kādas ir vecāku nolaidības pazīmes?
Spied uz punktiem un uzzini
Nevēlēšanās kontaktēties.
Ātra attiecību veidošana ar svešiniekiem, un izteikta tieksme pēc pieaugušo uzmanības.
Ķermeņa robežu neievērošana.
Stereotipiskas ķermeņa kustības, piemēram, ritmiska šūpošanās sēdus vai stāvot.
Nesātīga ēšana un pastāvīga bada sajūta.
Vecumam nepietiekams ķermeņa svars.
Redzams nogurums, pasivitāte, var iemigt jebkurā laikā.
Kas ir seksuālā vardarbība?
Seksuālā vardarbība ir bērna iesaistīšana seksuālās darbībās.
Spied uz nosaukumiem, lai uzzinātu vairāk par dažādām seksuālās vardarbības formām!
dzimumakts
Bērna vagināla vai anāla aizskaršana, izmantojot jebkādus objektus, arī orālais sekss, penetrācija – iekļūšana bērna ķermenī.
Bērna ķermeņa
aizskaršana
Bērna intīmo un citu ķermeņa daļu aizskaršana, glāstot, skūpstot, arī bērna piespiešana aizskart pieaugušā intīmās ķermeņa daļas.
Bērna privātuma
pārkāpšana
Bērna izsekošana un novērošana, viņam izģērbjoties, izmantojot labierīcības, mazgājoties vai arī bērna piespiešana atkailināties.
Bērna pakļaušana
citu seksualitātei
Dzimumakta veikšana un atkailināšanās (piemēram, „mētelīšu virinātāji”) bērna klātbūtnē. Seksuālu piedzīvojumu stāstīšana un pornogrāfisku materiālu rādīšana bērnam.
Bērna seksuāla
ekspluatācija
Bērna pārdošana vai iesaistīšana seksuālu pakalpojumu sniegšanā vai pornogrāfiska materiāla ražošanā.
— Latvijā
katrs desmitais bērns cieš no seksuālas vardarbības.
— Daudzi par piedzīvoto seksuālo vardarbību
izstāsta vidēji 10 gadus pēc notikušā.
—
70 – 85% gadījumu pāridarītājs ir bērnam
pazīstams cilvēks nevis svešinieks.
Kā Tev šķiet, kurš no šiem bērniem
cieš no seksuālās vardarbības?
Spied uz, Tavuprāt, pareizās atbildes!
Audzinātāja redz, ka Ģertrūde spēlējoties ar citiem bērniem par kādu rotaļlietu saka: „Nē, tā ir meitene – redzi, nav krāniņa.”
Šāds gadījums visdrīzāk neliecina par seksuālu vardarbību. Turpini tālāk, lai apskatītu pazīmes.
Aleksandrs pēdējā laikā rotaļājoties ar citiem bērniem, cenšas uzstājīgi aizskart citu bērnu dzimumorgānus, ir mēģinājis novilkt citiem bikses. Ir audzinātāju novērojumi, ka spēlējoties ar lielajām rotaļlietām, zēns guļas tām virsū un veic dzimumaktam raksturīgas kustības.
Jā, šāda rīcība var liecināt par seksuālo vardarbību. Dodies tālāk un uzzini par citām pazīmēm!
Kādas ir seksuālās vardarbības pazīmes?
Seksuālā vardarbība bieži tiek dēvēta par vienu no smagākajiem vardarbības veidiem un tā var atstāt paliekošas sekas uz visu dzīvi, it īpaši ja vardarbība notiek ilgstoši un bērns nesaņem palīdzību.
Spied uz pazīmju veidiem, lai uzzinātu, kas var
liecināt par seksuālu vardarbību!
Izmaiņas uzvedībā
— Vecumam neatbilstošas zināšanas par seksuāliem jautājumiem
— Bērns uzdod neatbilstošus jautājumus par cilvēka seksualitāti
— Bērns izspēlē, zīmē seksuāla rakstura ainas
— Intensīvi masturbē
— Bērns stāsta par kādu savu paziņu, kas cietis no vardarbības
— Bērns vēlas dzīvot citā ģimenē vai iestādē
— Bērns bēg no mājām
— Panikas lēkmes
— Izteikti baidās no kāda cilvēka, vietas vai rajona
— Bērns nevēlas izģērbties
— Pēkšņi parādās nauda vai mantas
Fiziskas pazīmes
— Grūtības staigāt vai sēdēt
— Sāpes vēderā vai nieze ģenitāliju rajonā
— Zilumi, sasitumi, asiņošana vai citi savainojumi ģenitāliju rajonā
— STS saslimšanas
— Sāpīga urinēšana
— Neizskaidrojamas veselības problēmas
Kādas ir seksuālās vardarbības pazīmes?
Normāla seksuāla uzvedība ir novērojama starp bērniem, kuri ir viena vecuma un lieluma.
Parasti šāda veida uzvedība ir spontāna, un visi iesaistītie piedalās brīvprātīgi.
Šādu uzvedību ir viegli pārtraukt, ja pieaugušie apstādina bērnus un izskaidro tiem drošības
noteikumus.
Neatbilstošai seksuālai uzvedībai ir negatīvs emocionālais fons – trauksme, sasprindzinājums,
draudi, piespiešana.
Negatīvas pavadošās emocijas ir viena no būtiskām neatbilstošas seksuālas uzvedības pazīmēm!
Seksuālās uzvedības modeļu luksofors
Ikviens piedzimstot ir seksuāla būtne un augot pauž vecumam atbilstošu seksuālu uzvedību. Lai Tu saprastu, kāda uzvedība ir norma un kad nepieciešama iejaukšanās, izpēti šo luksoforu!
Klikšķini un izpēti luksoforu!
BĒRNA UZVEDĪBA
Sarkanās uzvedības modeļi neiekļaujas drošas un veselīgas uzvedības robežās. Tos raksturo:
— Pārmērīgums, noslēgtība, apmātība, piespiešana, pazemošana vai draudi.
— Būtiskas vecuma, attīstības vai varas atšķirības.
— Problēmas darbības veidu, biežuma, ilguma vai konteksta dēļ, kurā tās notiek.
KO TU VARI DARĪT?
Nekavējoties iejaucies un rīkojies.
BĒRNA UZVEDĪBA
Dzeltenie uzvedības modeļi potenciāli var neiekļauties drošas un veselīgas uzvedības
robežās. Tie var:
— Potenciāli izraisīt problēmas vecumu un attīstības atšķirību dēļ.
— Potenciāli izraisīt problēmas darbības veidu, biežuma, ilguma vai konteksta dēļ, kurā
tās notiek.
KO TU VARI DARĪT?
Pievērs uzmanību un ievāc informāciju atbilstošas rīcības noteikšanai.
BĒRNA UZVEDĪBA
Zaļās uzvedības modeļi atspoguļo drošu un veselīgu seksuālu attīstību:
— Izpaužas līdzīga vecuma vai attīstības bērnu un jauniešu vidū.
— Atspoguļo dabisku ziņkāri, eksperimentēšanu, labprātīgas darbības un pozitīvas izvēles.
KO TU VARI DARĪT?
Reaģē pozitīvi un sniedz papildu informāciju.
Kas ir vardarbība virtuālajā vidē?
Ja pirmsskolas vecuma bērnam ir savs mobilais telefons, planšetdators, dators…
Ja bērnam ir pieeja šīm ierīcēm…
Ja viņš netiek uzraudzīts to izmantošanas laikā…
Bērns ir pakļauts virtuālas vardarbības riskam.
Kādi ir iespējamie riski?
Spied uz ikonām un uzzini!
Bērns piekļūst vardarbību saturošai vai vecumam neatbilstošai seksuāla rakstura informācijai.
Bērns var izpaust privātu informāciju, var tikt uzņemtas un izplatītas personīgas fotogrāfijas un video.
Svešinieki var ļaunprātīgi izmantot komunikāciju ar bērnu.
Tā var būt traumatiska pieredze, kas var atstāt sekas:
— var parādīties trauksme, agresija vai grūtības aizmigt,
— bērns var arī mēģināt atkārtot dzīvē to, ko ir redzējis –
gan vardarbīgas, gan seksuālas ainas.
Kuras no šīm darbībām Tu uzskatītu par
vardarbību pret bērnu?
Spied uz, Tavuprāt, pareizajām atbildēm!
Bērnam liek izēst
visu šķīvi līdz galam
Bērnu ieslēdz
mājās, kamēr
vecāki brauc uz
tirdzniecības
centru
Bērnam rāda
erotiska rakstura
attēlus
Citu cilvēku
klātbūtnē bērnu
kaunina par
slapināšanu gultā
Bērniem dzirdot
tiek aprunāti un
kritizēti bērnu
vecāki
Šīs visas ir
vardarbības formas
Nepareizi!
Šīs visas ir vardarbības formas un nav pieļaujamas saskarsmē ar bērnu.
Pareizi!
Šīs visas ir vardarbības formas un nav pieļaujamas saskarsmē ar bērnu.
Kādi ir vardarbības riska faktori?
Riska faktori norāda uz to, ka konkrētajā situācijā pastāv augstāka iespējamība, ka varētu notikt vardarbība pret bērnu.
Izdalām četras riska faktoru grupas.
Tie ir faktori, kas attiecas uz:
Pieaugušo cilvēku
jeb varmāku
Bērnu jeb
vardarbības upuri
Ģimeni
Sociālo vidi
Turpinājumā katru grupu apskatīsim tuvāk.
Kāda pieaugušā dzīves pieredze
ir risks bērnam?
Šie riska faktori raksturo bērna vecāku vai citu pieaugušo cilvēku
individuālās iezīmes,
dzīves pieredzi vai
esošo situāciju.
Tie norāda paaugstinātu iespējamību, ka pieaugušais var apdraudēt bērnu – kļūt emocionāli, fiziski vai
seksuāli vardarbīgs vai pamest bērnu novārtā.
Spied uz ikonām un uzzini vairāk!
Vardarbības pieredze bērnībā
— Bērnībā bijis vardarbības upuris.
— Ir bijis liecinieks savu vecāku savstarpējam naidīgumam un vardarbībai.
Antisociāla uzvedība
— Ir iesaistījies noziedzīgās darbībās vai ir bijis antisociāls.
— Ir tendence neievērot noteikumus, normas.
Pieaugušā psiholoģiskas grūtības
— Pazemināta spēja pārvarēt spriedzi un satraukumu, vāja impulsu kontrole.
— Alkohola vai narkotiku atkarība.
— Zems pašvērtējums, hroniska trauksme vai depresija.
— Garīgā saslimšana vai personības traucējumi.
Pat, ja pieaugušajam nav iepriekšminētās negatīvās dzīves
pieredzes, pastāv risks, ka viņš būs vardarbīgs pret bērnu. Kādi citi
riska faktori var veicināt vardarbību?
Spied uz attēla daļām un uzzini vairāk!
Pieaugušā nesagatavotība vecāku lomai
— Vecāki ir gados jauni, viņiem pietrūkst zināšanu un prasmju bērnu audzināšanā un adekvātā
disciplinēšanā.
— Grūtniecība ir bijusi nevēlama vai negaidīta.
Pieaugušajam ir sliktas, bērna vajadzībām un vecumam neatbilstošas attiecības ar bērnu
— Pieaugušais izturas pret bērnu kā pret nevēlamu.
— Pieaugušajam ir nereālas cerības attiecībā uz bērnu, viņš nespēj pieņemt bērnu tādu, kāds
viņš ir.
— Pieaugušais uztver bērnu kā mieru traucējošu un ļaunu, saredz bērnā tās īpašības, kuras pats
sevī nespēj pieņemt un vēlētos mainīt.
Vecāku spēka, varas un stāvokļa neadekvāta vai pārprasta izmantošana
— Pieaugušais uztver un veido attiecības ar bērnu no spēka un varas viedokļa pozīcijām, ir prasīgs
un kontrolējošs.
— Pieaugušais uzskata un tic, ka fiziska sodīšana ir labākais veids, kā panākt bērna paklausību.
— Visatļautība un robežu, noteikumu neesamība
Vecāki, kas ir dziļi nomākti vai atrodas depresijā vai saskaras ar nopietnām veselības problēmām
— Vecāki var būt tik ļoti pārņemti ar savām problēmām, ka nespēj uztvert un apmierināt bērna
vajadzības.
— Kāds no vecākiem audzina bērnu viens, viņam trūkst tuvinieku atbalsta.
Kādas bērna īpatnības paaugstina
pret viņu vērstas vardarbības risku?
Kristīnei ir grūti koncentrēties nodarbībai ilgāk par 5 minūtēm, viņa mācās pēc speciālās mācību programmas. Audzinātājai nākas Kristīnei veltīt vairāk laika, lai paskaidrotu uzdevumu.
Mārtiņa tētim Gatim nepatīk izņemt Mārtiņu no dārziņa, jo dēls vienmēr ir tik nejauks, krīt zemē, sit tētim, nemaz nepriecājas tēti ieraugot, turklāt auklīte katru reizi izmanto izdevību pasūdzēties par Mārtiņa uzvedību.
Bērni ar fiziskās veselības, uzvedības, saskarsmes vai citām problēmām ir īpaši pakļauti vardarbībai.
Lai arī pastāv daudzas bērna īpatnības, kas paaugstina vardarbības risku, ir būtiski atcerēties,
ka
nevienā vardarbības epizodē nav vainojams bērns!
Nevienā vardarbības epizodē pret bērnu nav vainojams bērns, jo vardarbība pret bērnu ir pieaugušā
atbildība.
Tomēr daži bērni ir vairāk pakļauti riskam, ka pret viņiem varētu tikt vērsta vecāku vai citu pieaugušo
vardarbība. Nereti bērns, kurš cieš no vardarbības, pieaugušo skatījumā tiek uztverts kā grūts, atšķirīgs,
sarežģīts vai īpašs.
1
2
3
Bērns ar fiziskās veselības problēmām
— Priekšlaicīgi dzimis bērns.
— Iedzimti defekti, fiziski trūkumi vai kustību traucējumi.
— Novēlota attīstība vai garīga atpalicība, grūtības mācībās, hiperaktivitāte.
— Hroniska slimība, piemēram, autiska spektra traucējumi, epilepsija utt.
Bērns ar uzvedības problēmām
— Agresīvs un nepaklausīgs bērns.
— Bērns, kuram ir dusmu lēkmes.
— No vecākiem pastiprināti atkarīgs bērns.
— Ļoti aktīvs vai, gluži pretēji, pasīvs bērns.
Citas īpašības
— Saskarsmes grūtības.
— Bērns, kura temperaments ir ļoti atšķirīgs no vecāku vai aprūpētāja temperamenta.
— Bērns, kas līdzinās kādam cilvēkam, ar kuru vecākiem vai aprūpētājam ir ļoti sliktas attiecības.
— Bērns ar jebkādu vardarbības pieredzi.
Bērni ar īpašām vajadzībām 2-4 reizes biežāk cieš no vardarbības
Kādi faktori ģimenē pakļauj bērnu
vardarbības riskam?
Lienītes vecāki bieži strīdas. Kad Lienīte dzird dusmīgas balsis un stikla lausku šķindu no virtuves puses, viņa zina, ka ir jāsteidzas uz savu istabu un jāuzvedas klusi.
Mazais Raimonds ir viens no sešiem bērniem. Vislielāko prieku viņam sagādā retās ciemošanās reizes laukos pie vecmammas, kur viņam ir pašam sava gultiņa un siltas pusdienas katru dienu.
Noteiktas situācijas un apstākļi ģimenē var pakļaut
bērnu paaugstinātam vardarbības riskam.
Spied uz ikonām un uzzini vairāk!
Palīdzības nepieņemšana vai izvairīšanās no tās, vai arī nespēja meklēt vai atrast palīdzību.
Bieža dzīvesvietas maiņa.
Vardarbība vecāku starpā.
Skaitliski liela ģimene.
Bezdarbs, zemi ienākumi vai nabadzība.
Slikti sadzīves apstākļi, piemēram, mazas dzīvojamās telpas, bērnam mājās nav savas vietas.
Vecāku lielā noslogotība darbā.
Sociāla izolācija no paplašinātās ģimenes, draugiem, pašvaldības un valsts atbalsta.
Kādi ir sociālās vides riska faktori?
Ne tikai paša bērna īpatnības un ģimene var pakļaut bērnu vardarbības riskam.
Daudzi riska faktori slēpjas sociālajā situācijā.
Kādi faktori paaugstina bērna risku tikt pakļautam vardarbībai?
Spied uz punktiem un uzzini!
Dzīvesvietā nav pieejami sociālie pakalpojumi.
Sabiedrībā ir maldīgi mīti par vardarbību un pieņemoša attieksme.
Sociālie dienesti un tiesībsargājošās iestādes ir pasīvas.
Sabiedrībā ir zems sociāli ekonomiskais līmenis.
Sabiedrība ir iecietīga pret vardarbību, tā neiejaucas – uzskatot to par ģimenes privātu lietu.
Kādas ir vardarbības sekas?
Pieņemts, ka vissmagākās sekas atstāj ilgstoša seksuāla izmantošana, it īpaši, ja to veic bērnam tuvs, labi pazīstams cilvēks.
Tomēr pētījumi rāda, ka emocionālā vardarbība un bērna pamešana novārtā atstāj ne mazāk traumējošas sekas, jo parasti notiek ilgstoši un regulāri. Tas atstāj būtisku ietekmi uz personības veidošanos un var ietekmēt cilvēku arī pieaugušā vecumā.
Pozitīvie aspekti, kas palīdz bērnam veiksmīgāk tikt galā ar vardarbības sekām, ir pozitīva pašapziņa, izturība pret stresu un gādīgs, atbalstošs pieaugušais.
Kādi apstākļi ietekmē vardarbības seku smagumu?
Tas, vai bērnam būs smagas ilgtermiņa sekas pēc piedzīvotas vardarbības,
ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem.
Spied uz attēla un uzzini!
Bērna vecums un attīstības līmenis –
smagākas sekas parasti ir vecākiem bērniem, jo tiem ir pilnīgāka izpratne par vardarbības postošo
ietekmi.
Vardarbības epizožu biežums, ilgums, smagums –
jo ilgāk un regulārāk bērns cieš, jo izteiktākas būs sekas.
Vardarbības veids –
sekas ir traumējošākas, ja bērns izjutis nāves bailes.
Bērna un vardarbības veicēja savstarpējās attiecības –
jo tuvāks ir cilvēks, jo smagākas sekas.
Vardarbības pieredze bērnībā atstāj sekas pieaugušo vecumā.
Tās var izpausties kā depresija, trauksme, pēctraumas stresa sindroms, ēšanas traucējumi, atkarība
no narkotiskajām vielām, alkohola, seksuāla disfunkcija, personības un disociatīvie traucējumi.
Pašnāvības mēģinājumi pieaugušo vecumā bieži ir saistīti ar bērnībā piedzīvotu vardarbību.
Kādas ir vardarbības sekas?
Vardarbības sekas var būt dažādas, un var izpausties dažādos veidos.
Parasti vardarbības sekas tiek iedalītas piecās grupās.
Spied uz ikonām un uzzini vairāk!
Kognitīvās sekas
— Rodas izmaiņas bērna kognitīvajos procesos – domāšanā, atmiņā, uzmanībā, uztverē.
— Pasliktinās bērna mācību sasniegumi, jo ir grūtības koncentrēties un atcerēties.
— Bērnam rodas izkropļoti priekšstati par sevi un apkārtējās pasaules likumsakarībām.
— Bērns var sevi un citus vērtēt kā sliktus.
— Bērnam var veidoties priekšstats, ka pāridarījumi attiecībās ir norma un ka kontrole un
spēks attiecībās ir noteicošais.
— Tā sauktā iemācītā bezpalīdzība – bērns pārņem regulāri piedzīvoto attiecību modeli, no
kā izriet, ka vardarbība turpinās arī citās attiecībās.
Uzvedības sekas
— Bērns var izolēties no apkārtējiem, var izveidoties „sastingums”, mazkustīgums, vai tieši
pretēji – pastiprināta aktivitāte.
— Bērns var kļūt verbāli un fiziski agresīvs.
— Var parādīties pašdestruktīva uzvedība – sevis savainošana, mēģinājums izdarīt pašnāvību.
— Bērns var pievērsties atkarību izraisošu vielu lietošanai.
— Bērns var atkārtoti nonākt vardarbības situācijās gan kā upuris, gan kā agresors.
— Seksuālā vardarbībā cietušiem bērniem var parādīties vecumam neatbilstoša seksuāla uzvedība.
Fiziskās sekas
— Bērnam var būt fiziski savainojumi, traumas, rētas, bērns var daļēji vai pilnīgi zaudēt kādas
organisma funkcijas.
— Piedzīvotā vardarbība var izpausties kā galvassāpes, sāpes vēderā, enurēze, enkoprēze,
miega traucējumi.
— Bērnam ir traucējumi nervu sistēmas darbībā vai attīstībā.
Sociālās sekas
— Bērnam var rasties grūtības veidot noturīgas, emocionāli tuvas attiecības.
— Parādās tendence izolēties, izvairīties no attiecībām, vai tieši pretēji – veidot pārāk
ciešas attiecības.
— Bērns var sākt neievērot sociāli pieņemtās robežas, gan pārlieku ātri iesaistoties kontaktā
ar citiem, gan neievērojot ķermeņa robežas.
— Bērnā var rasties bailes pazaudēt kontroli attiecībās vai vēlme izteikti pakļauties otram
cilvēkam.
Emocionālās sekas
— Bērnam var rasties vainas, kauna un baiļu izjūta.
— Pasliktinās spēja atpazīt, paust un kontrolēt emocijas.
— Var parādīties pēctraumas stresa sindroms, depresīvas izjūtas un trauksme.
— Bērnam var rasties dusmas pret sevi un citiem, dusmu „lēkmes”.
— Bērnam var veidoties neskaidrs paštēls, neatbilstošs pašvērtējums, nespēja uzticēties,
bezspēcības un nedrošības izjūta.
— Bērns var piedzīvot disociāciju.
Kāda ir Tava loma vardarbības atklāšanā?
Bērnudārzs pēc ģimenes ir pirmā vide, kurā bērns pavada nozīmīgu savas dzīves daļu. Tur bērns mācās veidot attiecības ar
citiem bērniem un pieaugušajiem.
Bieži ir sarežģīti vai gandrīz neiespējami panākt tūlītējas pārmaiņas bērna situācijā un sociālajā vidē.
Tādēļ atbalsta un drošības izjūta attiecībās ar bērnudārza personālu var būt bērnam vienīgā reālā
iespēja saņemt palīdzību.
Tev ir gan iespēja, gan arī pienākums būt atbalstošam un gādīgam profesionālim.
Ir daudz lielāka iespējamība, ka bērns par notikušu vardarbību pastāstīs, ja jutīsies drošs, pieņemts un atbalstīts attiecībās ar bērnudārza personālu.
Drošas ir tās attiecības, kurās bērns var būt pārliecināts, ka pieaugušais nav un nebūs pret
viņu vardarbīgs, nevainos par notikušo, nepazemos, nesitīs, un neizmantos viņu.
Tās ir attiecības, kurās bērnam ir vieta, kurās ar cieņu un sapratni pieņem viņa pieredzi un
pārdzīvojumu.
Drošās attiecībās pieaugušais neaizmirst par bērnu, viņa vajadzībām un viņam apsolīto.
Tās ir attiecības, kurās bērnam ir bērna loma un pieaugušajam ir pieaugušā loma. Bērnam nav
jāuzņemas atbildība par pieaugušā labsajūtu. Piemēram, bērnam nav jāuztraucas, vai personāls
spēs tikt galā ar savām jūtām, ja bērns viņam atklās savu pieredzi.
Ja Tu veido drošas un atbalstošas attiecības ar bērnu, kurš cietis no vardarbības,
Tu
palīdzi iegūt labu attiecību pieredzi.
Pamatā mēs to darām nevis ar vārdiem, bet gan ar attieksmi, ko bērns jūt.
Ja bērns ir izlēmis par vardarbības pieredzi izstāstīt Tev, Tu esi bērna dzīvē patiešām nozīmīgs cilvēks.
Klausīties bērna stāstā par emocionālo, fizisko vai seksuālo vardarbību, kas vērsta pret viņu, ir smagi,
Tev var rasties dažādas emocijas. Taču, esot kopā ar bērnu, Tev jābūt profesionālim.
Tavs uzdevums ir uzmanīgi klausīties bērnā un novērot viņa uzvedību.
Tavs uzdevums nav iedziļināties notikuma detaļās un veikt izmeklēšanu.
Ļoti svarīgi ir uzklausīt bērnu, ja viņš stāsta, taču neizvaicāt – to darīs izmeklētājs. Katru reizi, kad bērns pārstāsta informāciju, tā izmainās, līdz ar to var būt nesakritības bērna stāstījumā pirmajā reizē un vēlāk. Tāpat arī bērns var nākošajā sarunā izmantot pieaugušā sniegtos skaidrojumus vai terminus, kas var likt apšaubīt bērna teikto.
Kā rīkoties, ja bērns Tev stāsta par vardarbību?
Kad bērns Tev stāsta par notikušo vardarbību,
ir pieci pamatnoteikumi, kas Tev jāievēro.
Spied uz cipariem, lai izlasītu!
1
2
3
4
5
Paliec mierīgs un atvērts sarunai, nepārnes uz bērnu savas emocijas un reakcijas, piemēram, sašutumu, pretīgumu, dusmas.
Bērna klātbūtnē neizrādi dusmas vai nosodījumu pret iespējamo varmāku. Bērns var būt ļoti pieķēries un var pat mīlēt šo cilvēku, neraugoties uz to, ka viņš ir vardarbīgs pret bērnu.
Nepieņem, ka vardarbības pieredze bērnam liekas ļoti nepatīkama un šausmīga.
iJa jūti, ka nespēj kontrolēt savas emocijas, mierīgā veidā pārtrauc sarunu ar bērnu un meklē palīdzības iespējas pie citiem profesionāļiem.
Sarunā ļauj bērnam saprast, ka viņš ir bijis ļoti drosmīgs, pastāstot par vardarbības faktu un ka Tu esi priecīgs un pateicīgs, ka bērns Tev ir to uzticējis.
Izrādi bērnam līdzjūtību un nožēlu par notikušo, pastāsti, ka līdzīgi gadījumi ir notikuši arī ar citiem bērniem.
iJa bērns jautā, vai Tu tici viņa stāstītajam, tad apstiprini to, pasakot tieši „Es tev ticu”.
Ja bērns Tev atklāj vardarbības faktu citu bērnu vai cilvēku klātbūtnē, parādi, ka esi viņu sadzirdējis, sakot „Tas izklausās svarīgi. Aprunāsimies divatā par to pēc pāris minūtēm”.
iSvarīgi ir neiztaujāt bērnu, bet NOTEIKTI pateikt bērnam, ko Tu iesāksi tālāk ar šo informāciju. Nesoli, ka bērna teikto turēsi noslēpumā!!!
Respektē bērna tiesības stāstīt tik daudz, cik viņš vēlas.
Ja bērns stāsta – klausies!
Ja bērns klusē — neizjautā!
Neliec bērnam izģērbties vai atkailināt kādu ķermeņa daļu, lai apskatītu viņa ievainojumus.
Ņem vērā bērna valodas un personības attīstības līmeni.
Šis nav brīdis, lai labotu bērna valodas kļūdas vai nepiemērotu vārdu izvēli. Nepalīdzi bērnam brīdī, kad viņš meklē īsto vārdu.
iAtturies lietot vārdus, ko parasti izmanto pieaugušie, it īpaši tos, kas attiecas uz seksuālo vardarbību, piemēram, „izvarošana, incests, vardarbība pret bērnu” u.tml., jo nav zināms, kā bērns šos vārdus saprot.
Pastāsti bērnam, kāda ir tālākā notikumu gaita – ka Tu informāciju nodosi bērnudārza vadībai.
Esi uzmanīgs, nesoli bērnam to, par ko neesi pārliecināts.
iPārrunājiet bērna bažas, kāpēc viņš nevēlas, lai par vardarbību uzzinātu citi cilvēki. Pārrunājiet ar bērnu konfidencialitātes principu, kas jāievēro visiem profesionāļiem.
iNeatbildi uz bērna jautājumiem, uz kuriem nezini atbildi, esi godīgs.
iZiņo par notikušo vardarbību iestādes vadībai, kas tālāk ziņos bērnu tiesību aizsardzības institūcijām – policijai, bāriņtiesai, sociālajam dienestam!
Piemēram, seksuālās vardarbības gadījumā varmāka var būt ļoti uzmanīgs un maigs pret bērnu.
Ja Tu izrādīsi savu attieksmi pret vardarbības faktu kā šausmīgu un briesmīgu, tas bērnā tikai pastiprinās vainas un baiļu sajūtu!
Saki bērnam, ka Tu darīsi visu iespējamo, lai viņam palīdzētu!
Atrodi laiku šai sarunai, cik ātri vien iespējams!
Tu nezini, kas notika, tādēļ, izmantojot vārdu, kuru bērns nav minējis, Tu vari veidot bērnam „viltus atmiņas”.
Ja bērns lūdz turēt noslēpumā uzticēto vardarbības faktu, Tavs pienākums ir teikt: „Ir noslēpumi, kurus mēs nevaram turēt slepenībā. Tie ir noslēpumi, kuros kādam tiek darīts pāri, kuri kādu sāpina. Man ļoti svarīga ir tava drošība, tādēļ ir nepieciešams lūgt palīdzību pie citiem profesionāļiem, lai tev vislabāk varētu palīdzēt”.
Pastāsti bērnam, ka arī Tu pats to ievērosi!
Piemēram, ja bērns jautā: „Vai tētim tagad būs jāiet cietumā?” Tu vari atbildēt: „Es nezinu, to izlems citi cilvēki.”
Kā runāt ar bērnu?
Iepriekš apskatījām, kāda veida attieksme no pedagoga
puses palīdzēs bērnam runāt par piedzīvoto vardarbību.
Tu jau zini, ka šajā situācijā
nav vēlams uzdot jautājumus.
Tomēr, iesaistoties sarunā, Tev var rasties nepieciešamība to darīt.
Spied uz punktiem un uzzini, kas Tev jāņem vērā!
Uzdod tikai tos jautājumus, kuri vajadzīgi, lai pārbaudītu aizdomas.
Piemēram:
„Kā tu dabūji tādas švīkas uz savas muguras?”
„Kur tu iemācījies spēlēt šādu spēli?”
„Es redzu, ka Tev ir zilums. Pastāsti, kas notika!”
Neietver jautājumā atbildi, kuru Tu esi paredzējis saņemt. Paliec neitrāls!
Jautājot neesi pārāk emocionāls, izjautājošs, nelieto izaicinošu balss toni.
Jautājot neapšaubi bērna teikto. Piemēram, nevaicā: „Vai tu esi pārliecināts, ka tevi sabiedēja onkulis Kārlis?”
Izvairies no jautājuma „Kāpēc?”, jo šie jautājumi visbiežāk saturiski nav neitrāli.
Piemēram:
„Kāpēc tu man to nepastāstīji agrāk?”
„Kāpēc tu tik vēlu vakarā vēl negulēji?”
Šādi jautājumi vērtē bērna rīcību kā negatīvu un vaino viņu.
Netincini bērnu! Tā ir bērna izvēle, cik daudz stāstīt. Pedagoga uzdevums nav izzināt situāciju, lai pierādītu, ka vardarbība ir vai nav notikusi.
Vai Tev ir jāziņo par vardarbību?
Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka ikviena iedzīvotāja pienākums ir ziņot var vardarbību pret bērnu.
Rīkojies atbilstoši savas iestādes ziņošanas kārtībai un ziņo par saviem novērojumiem, novērotajām pazīmēm, par to, ko bērns Tev pēc savas iniciatīvas ir stāstījis.
73.pants. Iedzīvotāju pienākumi bērna tiesību aizsardzībā
Katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību,
ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību
aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību un noziedzīgu nodarījumu
vai administratīvu pārkāpumu pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu,
kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli,
kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību.
Kāda pedagoga attieksme palīdz vardarbībā cietušam bērnam?
Spied uz nosaukumiem un uzzini vairāk!
Pedagoga un
bērna attiecības
— Es rūpējos par tevi.
— Tu man patīc. Es tevi cienu. Es zinu, kas ar tevi ir noticis, un es joprojām esmu
šeit.
— Tu neesi viens. Tu vari man uzticēties.
Par notikušo
vardarbību
— Tā nav tava vaina.
— Atbildība par vardarbību ir jāuzņemas varmākam.
— Tas notiek ar daudziem bērniem, tu neesi vienīgais, ar kuru tā ir noticis.
— Pieaugušie ir tāpēc, lai palīdzētu bērnam, nevis lai viņu sāpinātu.
Attieksme pret
bērnu
— Tu esi mīlams, interesants, tev ir spēks.
— Tu esi īpašs un vērtīgs cilvēks. Ar tevi ir patīkami būt kopā.
— Tu esi pārdzīvojis un ticis galā ar savu pieredzi.
Par ģimeni
— Pieaugušie cenšas darīt labāko, ko spēj, lai rūpētos par bērniem.
— Pieaugušajiem savas vajadzības jāspēj apmierināt ar citu pieaugušo, nevis ar bērnu.
— Katra ģimenes locekļa jūtas ir jāņem vērā.
Par intimitāti
un tuvību
— Ne visi pieaugušie grib sāpināt bērnus, darīt pāri viņiem.
— Pieaugušie var rūpēties par bērniem un citiem pieaugušajiem un nebūt vardarbīgi.
— Ir atšķirība starp labu un sliktu pieskārienu. Pieskāriens var būt arī labs un patīkams.
Kā runāt ar citiem bērniem?
Ja Tavā bērnudārzā ir atklāts vardarbības gadījums, visticamāk, ka
apkārtējie bērni jautās par notikušo. Šādā situācijā ir svarīgi būt godīgam.
Spied uz tēmām un uzzini vairāk!
Esi godīgs,
bet diskrēts
Ja ir atklāta vardarbība pret vienu bērnu un šis bērns, piemēram, uz brīdi pārstāj apmeklēt bērnudārzu, vēlams godīgi atbildēt
uz jautājumiem, taču
nesniegt ļoti detalizētu informāciju.
Piemēram, ja tas ir atbilstoši, vari teikt, ka bērns ārstējas (ja uzturas ārstniecības
iestādē) un kolīdz atveseļosies, apmeklēs bērnudārzu atkal.
Saskaņo informāciju
Informācijai, ko personāls sniedz bērniem, jābūt saskaņotai – visi stāsta vienu un to pašu.
Runā par drošību
Svarīgi atcerēties, ka ar visiem bērniem jārunā par personisko drošību attiecībās. Skaidro viņiem, ka par sliktiem noslēpumiem un pāridarījumiem ir jāstāsta. Regulāri atkārto šo domu, kamēr bērni saprot un atceras.
Kā runāt ar vecākiem?
Pēc vardarbības fakta atklāšanas Tev var nākties runāt ar bērna vecākiem. Spied uz punktiem un uzzini, kas Tev jāņem vērā!
Sarunās ar nevardarbīgajiem vecākiem ir būtiski atcerēties, cik dažādas un reizēm pretrunīgas var būt vecāku izjūtas un reakcijas.
Nenosodi vecākus un nenoliedz situāciju.
Uzklausi vecākus, atspoguļo viņu izjūtas, un izrādi savu sapratni.
Pavaicā vecākiem, kādā veidā Tu un bērnudārzs varat palīdzēt bērnam un ģimenei. Palīdzi vecākiem atrast psiholoģisku vai sociālu palīdzību.
Neuzņemies psihologa, izmeklētāja, vai sociālā darbinieka lomu, paliec savu zināšanu un atbildības robežās.
Vecākiem ir svarīgi sajust atbalstu un ticību, ka viņi spēj veiksmīgi audzināt savus bērnus.
Apsveicam!
Tu apguvi tēmu par vardarbību pret bērnu!
Tu apguvi tēmu par vardarbību pret bērnu!