Attīstība ir fiziskas un psihiskas pārmaiņas, kuras būtiski ietekmē bērna dzīvi.
Dažādos vecumposmos bērnam piemīt dažādas spējas un prasmes.
Kādas ir viņa galvenās attīstības sfēras?
Spied uz punktiem un uzzini!
Bērns mācās izprast un atcerēties jēdzienus, klasificēt priekšmetus, cilvēkus u. tml.
Bērns vairāk vai mazāk spēj izprast un kontrolēt savas emocijas.
Bērns mācās satvert un turēt mazus priekšmetus, darboties ar rotaļlietām, sasist divus priekšmetus kopā utt.
Bērns mācās vai spēj velties, sēdēt, rāpot, staigāt, skriet, braukt ar velosipēdu utt.
Viņš prot spēlēties ar citiem bērniem, izrāda rūpes, jūt līdzi.
Bērns spēj saprast teikto un prot pats izteikties. Viņš lieto žestus un droši izpaužas arī ķermeņa valodā.
Bērns mācās patstāvīgi ēst, ģērbties un lietot podiņu.
Tā kā savā darbā Tu strādā ar bērniem no viena līdz septiņiem gadiem, turpinājumā šo bērnu attīstību apskatīsim tuvāk. Īpašu uzmanību pievērs tam vecumposmam, ar kura bērniem strādā ikdienā.
Šajā vecumā bērna galvenais uzdevums ir iemācīties
uzticēties (piesaiste) un kļūt neatkarīgākam.
Spied uz cipariem un uzzini vairāk!
Motorās prasmes (lielās kustības)
— Lēkā, staigā uz pirkstgaliem, stāv uz vienas kājas, notur līdzsvaru, staigā pa
taisnu
līniju.
— Met un ķer bumbu, kāpj pa kāpnēm, pārmaiņus mainot kājas.
— Ap otro dzīves gadu bērni bieži vien sāk mācīties nokārtot dabiskās vajadzības uz
podiņa.
Motorās prasmes (sīkās kustības)
— Var uzskrūvēt burkai vāku.
— Ceļ torņus no vairāk nekā 10 klučiem, liek puzles (atbilstoši vecumam).
— Griež ar šķērēm, krāso ar otu, zīmē cilvēku ar trim daļām, loka papīru, kopē
dažas formas
un burtus.
Atļauj bērnam patstāvīgi veikt to, kas ir viņa spēkos, nesteidzini un nekritizē
mazuli. Tad viņam radīsies izjūta, ka viņš
pārvalda sevi un apkārtni.
Kognitīvās prasmes
— Spēlē iztēlošanās spēles, sāk fantazēt.
— Var pazīt dažas ģeometriskas figūras.
— Saskaita piecus priekšmetus, mehāniski skaita līdz 20, var nosaukt dažus burtus,
saprot
ikdienas notikumu secību.
— Atšķir īstenību un izlikšanos, atšķir dzimumus.
— Bērns spēj koncentrēties uzdevumiem līdz 15 minūtēm.
Bērna galvenais uzdevums — izpētīt pasauli sev apkārt. Veicini un atbalsti to!
Valodas attīstība
— Būtiski pieaug bērna vārdu krājums (līdz pat 1200 vārdu), viņš prot nosaukt
krāsas, veido
teikumus no vairākiem vārdiem.
— Lieto dzimuma apzīmējumus, saprot vārdus „lielākais”, „tāds pats”, „vairāk”,
zina savu
vārdu un uzvārdu, dzied mazas dziesmiņas un īsus pantiņus.
No 2,5 gadiem raksturīga patstāvīga un aktīva runa, kas vērsta arī uz paša bērna un
pieaugušā uzvedības regulāciju. Iesaisties
tajā!
Pašaprūpes prasmes
— Prot apģērbties ar pieaugušā palīdzību, var aizpogāt ērtas pogas.
— Var pats paēst, nedaudz nosmērējoties, prot lietot dakšiņu, var liet no vienas
krūzes
otrā.
— Ir apguvis tualetes iemaņas, nepieslapina gultu.
Palīdzi bērnam apgūt sarežģītākas prasmes un nekaunini, ja viņam kaut kas vēl
nesanāk!
Emocionālās prasmes
— Atceras aprūpētāju.
— Emocionāli reaģē uz citu personu satraukumu, piemēram, mēģina palīdzēt, izrāda
mīlestību
un atbalstu.
— Saprot noteikumus, ko drīkst un nedrīkst darīt.
— Pieņem „labo” un „slikto” priekšstatos par sevi un citiem.
—
Tieši šajā vecumā bērniem visbiežāk ir dusmu lēkmes. Bērni bieži pārdzīvo arī
dažādas bailes.
Lai bērns droši varētu izpētīt pasauli, veicini viņa patstāvīgumu, rūpējies par
drošību!
Sociālās prasmes
— Veidojas „es” izjūta.
—
Pieaug pašvērtējums un savas identitātes apziņa.
— Aptuveni divu gadu vecumā ir periods, kad bērns ir izteikti noraidošs – „nē”
teikšana
izpaužas vislielākajā mērā.
— Sava dabiskā egocentrisma dēļ daudzos gadījumos spēj respektēt tikai savas
intereses.
Šī iemesla dēļ komunikācija ar citiem bērniem galvenokārt izpaužas kā kustību spēles,
trešajā
dzīves gadā bērni galvenokārt spēlējas „blakus”, nevis „kopā”.
— Spēj emocionāli reaģēt tikai uz to, ko uztver tieši – par pagātni vai nākotni
vēl nespēj
nedz priecāties, nedz bēdāties.
Atceries, ka divgadīgi bērni tikai 45% no dienas laika spēj ievērot pieaugušo
norādījumus. Nepakļaušanās pieaugušo rīkojumiem
ir bērna normālas attīstības daļa.
Marijai ir divi gadi. Kā Tev šķiet, no kā viņa visdrīzāk baidīsies?
Šādas bailes bērniem izveidojas vēlāk.
Dodies tālāk un uzzini, no kā baidās 1-3 gadus veci bērni!
Šādas bailes bērniem izveidojas vēlāk.
Dodies tālāk un uzzini, no kā baidās 1-3 gadus veci bērni!
Tev taisnība!
Taču šī vecuma bērniem ir vēl arī citi baiļu cēloņi. Turpini tālāk un uzzini!
Nepazīstami cilvēki un situācijas
Vanna, tualete un ūdens
Bailes nokrist no augstuma
Tumsa
Ārsti
Briesmoņi, spoki
Čūskas, dzīvnieki, lieli un mazi kukaiņi
Šajā vecumā bērna galvenais uzdevums ir iemācīties
spēlēties kopā, saprast, kā citi jūtas un apjaust, ka
zēni un meitenes atšķiras.
Spied uz cipariem un uzzini vairāk!
Motorās prasmes (lielās kustības)
— Lec ar lecamauklu, mainot kājas, šūpojas, mācās peldēt, dejojot ievēro ritmu.
Motorās prasmes (sīkās kustības)
— Prasmīgi griež ar šķērēm, tur otu un pildspalvu ar īkšķi un rādītājpirkstu,
patīk krāsot.
— Nostiprinās galvenās rokas izvēle.
— Drukātiem burtiem raksta savu vārdu un dažus burtus.
Ja bērnam ļauj pašam izvēlēties darbības veidu, nostiprinās viņa spēja un vēlme
patstāvīgi darboties.
Kognitīvās prasmes
— Pazīst formas un krāsas, prot grupēt priekšmetus.
— Raksta ciparus, izprot skaitļu būtību.
— Sāk izprast nezūdamības būtību.
— Patīk spēles ar noteikumiem, sāk izprast cēloņu un seku sakarības.
— Izprot jēdzienus „labā“ un „kreisā“ puse, „šodien, rīt, vakar“, atšķir
gadalaikus.
— Bērniem ir spēcīgi izteikta maģiskā domāšana, kurā fantāzija saplūst ar
realitāti.
Atceries, ka pirmsskolas vecuma bērniem ir izteikta egocentriskā domāšana, kas
neļauj pietiekami precīzi izprast realitāti,
jo viņi nespēj uz lietām raudzīties no citu skatu punkta. Tāpēc esi iecietīgs un
saprotošs!
Valodas attīstība
— Bērna vārdu krājums turpina pieaugt (10 000-14 000 vārdu).
— Bērns uzdod daudz jautājumu, vecumposma beigās runā skaidri un gramatiski
pareizi.
— Zina savu vārdu, uzvārdu, adresi.
— Labprāt sarunājas, taču ne vienmēr atbild uz jautājumiem.
— Bērniem ir raksturīgi spēlējoties vārdos izteikt notiekošās darbības.
Esi pacietīgs, ļauj bērnam izteikties, nepārtrauc viņu!
Pašaprūpes prasmes
— Bērns ķemmē matus, izšņauc degunu, mazgā seju un rokas.
— Pilnībā ir apguvis tualetes prasmes.
— Prot pilnīgi patstāvīgi saģērbties.
Atceries, ka bērnam ir nepieciešams Tavs atbalsts. Tas veicina viņa gatavību
darboties.
Emocionālās prasmes
— Bērnam joprojām ir grūtības pilnībā izprast tādas emocijas kā lepnums,
pateicība, kauns,
uztraukums, greizsirdība.
— Var sarunāties ar sevi, lai nomierinātos.
— Sāk saprast, ka arī citiem ir savas domas un jūtas, uzlabojas spēja uzklausīt.
— Tuvojoties 7 gadu vecumam bērns saprot, ka par kādu notikumu vai cilvēku viņam
var būt
pretrunīgas emocijas.
Galvenie uzdevumi: iemācīties izpaust emocijas veselīgā veidā un iemācīties
paškontroli.
Sociālās prasmes
— Parasti spēlējas ar sava dzimuma bērniem.
— Viens no svarīgākajiem uzdevumiem – iemācīties spēlēties gan patstāvīgi, gan
kopā ar citiem.
— Zēni un meitenes sāk apzināties savu piederību dzimumam, tādēļ izteikti cenšas
līdzināties
tēvam vai mātei.
— Izprot citu redzējumu un izrāda gādīgumu, ir spējīgs dalīties un bieži dalās ar
citiem,
ir labākais draugs, iesaistās sarežģītās lomu spēlēs.
— Spēlēs modelē reālās dzīves situācijas.
Ja bērnam ļauj pašam izvēlēties darbības veidu, netraucē viņam fantazēt, atbild uz
viņa jautājumiem, nostiprinās viņa spēja
un vēlme patstāvīgi darboties.
Bailes no bērnudārza un skolas
Vētra, pērkons, zibens
Iedomu tēli
Asinis
Nāve
Bailes no atraidījuma, pamešanas
Laupītāji
Lidošana ar lidmašīnu
Pārcelšanās
Ugunsgrēks
Tagad Tu zini, ko prot un var šo divu vecumposmu bērni.
Izlasi šīs prasmes un izvēlies, kurā vecumposmā bērns varētu to paveikt!
1. Spēj patstāvīgi nokārtot dabiskās vajadzības uz podiņa
2. Prot patstāvīgi saģērbties.
3. Bērns ir izteikti noraidošs – „nē” teikšana izpaužas vislielākajā mērā.
4. Veidojas un nostiprinās izpratne par laiku (agrāk/vēlāk), bērns var labāk plānot savu darbību.
5. Saprot, ka par kādu notikumu vai cilvēku viņam var būt pretrunīgas emocijas.
6. Spēj ievērot mazāk nekā pusi (45%) pieaugušo norādījumu.
7. Galvenokārt spēlējas „blakus”, nevis „kopā”.
8. Zina savu vārdu, uzvārdu, adresi.
Pirmsskolas vecumā spēlēšanās ir galvenā darbība, kas attīsta bērna emocionālās, kognitīvās un sociālās prasmes.
— 3-4 gadu vecumā bērni spēlēs sāk ievērot noteikumus, atbilstoši tiem izpilda dažādas darbības, lomas.
— Spēlēšanās rada emocionālu komfortu, līdzsvaru, apmierinājumu, brīvības un drošības sajūtu, ļauj realizēt sevi, apjaust savas spējas, veiklību, ļauj bērnam iepazīt pasauli, attīsta iztēli, jaunradi.
— Spēlējoties bērns izpauž savus pārdzīvojumus.
Spied uz ikonām un uzzini vairāk!
Vienlaikus bērns spēlējas un netieši mācās.
Spēles noteikumi liek bērnam apzināties un vērtēt sevi, vērtēt spēles partnerus un salīdzināt sevi ar viņiem.
Spēļu laikā bērns iepazīst savu individualitāti un izmēģina dažādas lomas.
Caur aktīvām spēlēm bērns trenē savu ķermeni, attīsta dažādas iemaņas un pauž savas emocijas.
Lomu spēles bērni sāk spēlēt tieši pirmsskolas vecumā.
Lomu spēles „izaug” no manipulācijām ar priekšmetiem.
Spied šeit,
ja vēlies uzzināt vairāk par spēlēšanos dažādos vecumposmos!
Vecums | Fiziskā, sensomotorā spēlēšanās | Izpētes spēles | Sociālie aspekti |
---|---|---|---|
2-2,5 | Patīk konstruēt (lego, klucīši, smiltis, plastilīns), ūdenskrāsa. Patīk lēkāt, soļot, klausīties mūziku. | Aizstāj vienu priekšmetu ar citu.
Spēlējoties automašīnā iepilda degvielu, liek gulēt lelles. |
Sāk attīstīties sadarbības elementi.
Var uzņemties vadītāja un sekotāja lomas. |
2,5-3 | Patīk radīt mūziku, laistīties ar ūdeni, iebērt un izbērt kaut ko, vērt lielas krelles, šķirot dažādas formas, dejot. | Iztēlojas, ka rotaļlietas domā, jūt un pauž viedokļus. | Tēli savstarpēji saistīti, piemēram, ģimene. Var arī spēlēties viens. |
3-4 | Patīk lēkāt, mest un ķert. Labprāt krāso, zīmē, līmē. | Izliekas par kādu citu, spēlē “labos” un “sliktos”. | 90% izlikšanās spēļu notiek sadarbībā. Veikli maina lomas. |
4-6 | Patīk rāpties, slidināties, šļūkt un šūpoties. Izaicina sevi skrienot un lecot. Mācās spert bumbu. Dejojot ievērojot ritmu. Zīmē ciparus un burtus, var uzzīmēt cilvēku. | Spēles tēmās dominē agresija.
Dzimumu atšķirības tiek pārspīlētas. |
Spēlējot “dakteros”, var paust interesi par seksualitāti. Kopā ar citiem var
gatavoties
kādam teātrim vai ludziņai.
Dažiem bērniem rodas iedomu draugi. |
Piesaiste ir ciešas un emocionāli tuvas attiecības ar kādu noteiktu cilvēku – piesaistes personu, kura spēj nodrošināt drošības izjūtu.
Anete ir Kārlīša mamma. Kā jau nojaušat, mamma ir mazā Kārļa galvenā piesaistes persona.
Kārlis mammu izjūt kā neaizstājamu, it īpaši baiļu, šķiršanās un satraukuma brīžos.
Anete ir galvenais cilvēks, kurš spēj mazināt bērna satraukumu un stresu. Īpaši palīdz fiziska tuvība – apskāvieni, glāsti. Mammas atbalsts un mīļums palīdz Kārlītim nomierināties, un tad viņš ir gatavs doties, lai droši un brīvi iepazītu pasauli. Anetes tuvums un rūpes ir ļoti svarīgas, lai zēns varētu attīstīties atbilstoši savam vecumam.
Spied uz ikonām un uzzini!
Pazīme | Droša piesaiste | Nedroša, Izvairīga | Nedroša, Ambivalenta |
---|---|---|---|
Attiecības ar citiem | Sadarbojas ar vecākiem un citiem pieaugušajiem | Tiecas būt nepakļāvīgs un pārkāpt noteikumus | Emocijas var svārstīties starp lielu spriedzi un bezpalīdzību |
Emocionālais fons | Emocionāli pozitīvs | Bieži dusmīgs un naidīgs | Bieži nobijies un saspringts |
Sociālās iemaņas | Sociāli kompetents, iegūst jaunus draugus | Izolējas no grupas, nemeklē iespējas spēlēties | Tiecas būt atkarīgs no citiem |
Paškontrole | Laba paškontrole | Nepieciešamības gadījumā spēj kontrolēt savas dusmas | Impulsīvs, nepacietīgs |
Problēmu risināšana | Uzticas sev | Var būt pietiekami kompetents | Neuzticas sev, nepārliecināts, niecīgas iemaņas problēmu risināšanā |
Nomierināšanās | Viegli nomierinās, meklē palīdzību | Izvairās un nemeklē palīdzību, kad ir sāpināts vai bēdīgs | Vajadzīga ļoti iejūtīga aprūpe, bieži grūtības nomierināties |
Uzvedība, ja vecāku nav blakus | Labi tiek galā ar jauno situāciju | Cenšas tikt galā | Bieži izjūt vecāku trūkumu var būt bezpalīdzīgs un saspringts |
Šeit Tu redzi trīs stāstus. Kā Tev šķiet, kāda piesaiste ir katram no šiem bērniem?
Nepareizi, mēģini vēlreiz!
Nepareizi, mēģini vēlreiz!
Pareizi!
Pareizi!
Nepareizi, mēģini vēlreiz!
Nepareizi, mēģini vēlreiz!
Nepareizi, mēģini vēlreiz!
Pareizi!
Nepareizi, mēģini vēlreiz!