Kas ir drošība attiecībās?

Esi sveicināts sestajā modulī!
Šeit Tu uzzināsi:

Kādas ir drošas attiecības

Kā bērnam mācīt par drošību attiecībās

Kā izpaužas drošas attiecības ar pieaugušajiem

Kā izpaužas drošas attiecības ar citiem bērniem?

Lai izlasītu vairāk, spied uz elementiem oranžā krāsā!

Tu droši vien pārrunā ar bērniem to, kā apieties ar uguni, elektrību, kāda ir drošība uz ūdens un ceļa. Taču daudz retāk mēs apzināmies nepieciešamību apspriest arī tos jautājumus, kas saistīti ar bērna attiecībām ar citiem cilvēkiem.

No kā bērns ir jāsargā?

Attiecībās ar pieaugušajiem bērns ir jāsargā, lai viņš nekļūtu par fiziskas, emocionālas, seksuālas vardarbības vai nevērības upuri.

Attiecībās ar citiem bērniem bērns ir jāsargā:
— lai viņš nekļūtu par fiziskas, emocionālas, seksuālas vardarbības vai vienaudžu savstarpējās vardarbības (mobinga) upuri,
— lai bērns nekļūtu par pāridarītāju citiem bērniem,
— lai bērns nepaliktu pasīvs, saskaroties ar mobingu pret citu bērnu.

Vai bērna izglītošana mazina vardarbības risku?

Pasaules veselības organizācija ir apkopojusi pierādījumos balstītas stratēģijas, kas palīdz novērst vardarbību pret bērnu. Viena no šīm stratēģijām ir bērna sociāli emocionālā izglītošana un dzīves prasmju trenēšana.

Tikai zinoši un informēti bērni var būt droši bērni.

Spied uz ikonām un uzzini vairāk!

Zināšanas palīdz bērnam atpazīt draudus un drosmīgāk tiem pretoties. Tās stiprina bērna pašapziņu.

Zinoši bērni nav tik „pievilcīgi” varmākām – bērni prot gan pretoties, gan pēc tam par to runāt.

Ja vardarbība tomēr notikusi, informēts bērns zinās, kam un kā par to pastāstīt.

Bērna izglītošana palīdz pārtraukt „viktimizācijas apburto loku”, kurā upuris vēlāk pats kļūst par varmāku.

Spied uz attēliem un uzzini!

Līdz 3 gadu vecumam bērnam ir jāprot nosaukt ķermeņa daļas.

No 3 līdz 5 gadiem bērnam ir jāmāca par intīmo ķermeņa daļu privātumu un kā pateikt „nē” nevēlamai rīcībai.

No 5 līdz 7 gadiem bērnam ir jāatpazīst labie un sliktie pieskārieni.
Bērnam ir jāzina, ka noteikti jāizstāsta par satraucošiem notikumiem. Bērnam jāmāca, kādi noteikumi jāievēro ārpus mājas.

Māci bērniem intīmo ķermeņa daļu nosaukumus, skaidrojot, ka tām citi cilvēki pieskarties nedrīkst (izņemot, ja nepieciešama palīdzība). Atgādini, ka tad, ja kāds tās aiztiek vai prasa pieskarties viņa intīmajām vietām vai skatīties uz tām, par to noteikti jāizstāsta vecākiem vai citam uzticamam pieaugušajam.

Kādas prasmes bērnam jāapgūst?

Spied uz punktiem un uzzini!

Pārliecība, ka piedzīvotā vardarbība nekad nav bērna vaina.

Prasme atpazīt labu (drošu) un sliktu (nedrošu) pieskārienu.

Prasme sevi aizstāvēt un izvairīties no bīstamām situācijām.

Prasme un drosme pastāstīt pieaugušajam par piedzīvoto satraucošo situāciju.

Prasme teikt “nē” nevēlamai otra cilvēka rīcībai.

Kā sagatavoties sarunai ar bērnu?

Lai saruna par drošību attiecībās ar bērnu noritētu veiksmīgi, ir svarīgi, lai Tu pats būtu zinošs un sarunai sagatavojies.

Apzinies, ka diemžēl nevari pasargāt bērnu no visām iespējamām situācijām, bet vari viņu stiprināt un palīdzēt viņam apgūt būtiskas prasmes. Atceries – jo zinošāks ir bērns, jo vairāk viņš ir pasargāts!

Sarunā ar bērnu ir svarīgi, lai esi drošs, pārliecināts un nekautrējies no sarunas temata. Izmanto bērnam saprotamu valodu un vārdus! Padomā, kā Tu vari šo sarunu padarīt saistošu un interaktīvu – ar rotaļas elementiem vai attēliem!

Uzsākot bērna izglītošanu par drošību attiecībās, ir svarīgi, lai bērns izprastu, kas ir attiecības.

Mammu, kas ir attiecības?

Attiecības ir tas, kas notiek, kad esam kopā ar citiem cilvēkiem – ko mēs kopā darām, ko sakām viens otram, kā jūtamies, kad esam kopā.
Ir svarīgi, lai, esot kopā ar citiem pieaugušajiem vai bērniem, Tu justos droši un labi – tā, lai mēs nesāpinātu otra sirsniņu.

Par kādām tēmām un kā runāt ar bērnu?

Pedagogam ir svarīgi ne vien izvēlēties tēmas, kuras pārrunāt ar bērniem, bet arī pārrunāto demonstrēt ikdienā savā attieksmē un attiecībās ar bērniem un citiem pieaugušajiem (kolēģiem, vecākiem). Bērni mācās dzīvi no mums.
Spied uz cipariem un uzzini!

cieņa

1

Pašnoteikšanās

2

Lēmumu pieņemšana

3

Empātija

4

Seksualitāte

5

Cieņa pret individualitāti ir cieņa pret sevi un citiem

— Mēs visi esam ļoti dažādi, un visi esam cieņpilnas attieksmes vērti.
— Dažādība ir tas, kas padara dzīvi interesantu.
— Mēs pieņemam atšķirīgo otrā un izturamies pret to ar cieņu.
— Neviens nav ne labāks, ne sliktāks par citu.

Pašnoteikšanās un spēja paust savas vajadzības un jūtas

— Bērns drīkst teikt, ja viņam kaut kas nepatīk, un otra pienākums ir tajā ieklausīties un ņemt to vērā.
— Bērns mācās saprast, kas viņam liek justies priecīgam, bēdīgam, dusmīgam, sarūgtinātam, sāpinātam vai laimīgam.
— Bērns mācās nosaukt emocijas vārdā un saistīt tās ar notikumiem.
— Bērns droši spēj pateikt, kad viņam ir vajadzīga palīdzība.

Problēmrisināšanas un lēmumu pieņemšanas prasmes

— Tu vari palīdzēt bērnam saprast, kas viņam ir nepieciešams, lai nonāktu līdz problēmas risinājumam.
— Esi līdzās un atbalsti! Iedrošini un palīdzi!

Empātijas prasmes

— Cita jūtas ir tikpat svarīgas kā tavas (kā pieaugušā, tā bērna).
— Bērns mācās saprast kā otrs jūtas un kas viņam liek tā justies.
— Bērns mācās rīkoties tā, lai palīdzētu otram justies labāk, piemēram, iedrošinoši vārdi, apskāviens.

Pozitīva komunikācija par seksualitāti

— Bērns mācās saprast sava ķermeņa robežas.
— Svarīgi nekaunināt bērnus situācijās, kas saistīti ar viņu seksualitāti, piemēram, ķermeņa izzināšanu.

Kā Tu par drošību runāsi ar četrus gadus vecu bērnu?

Spied uz, Tavuprāt, pareizās atbildes!

— Runāšu par intīmajām ķermeņa daļām – kas tās ir.
— Skaidrošu, kā pateikt „nē”, ja bērns kaut ko negrib.
— Lietošu bērnam saprotamu valodu.
— Izmantošu attēlus vai rotaļlietas.
— Demonstrēšu drošību attiecībās ar savu izturēšanos.

— Runāšu par intīmajām ķermeņa daļām – kas tās ir un kādi pieskārieni nav pieļaujami.
— Skaidrošu, kādas ir bērnam raksturīgās attīstības spējas.
— Izmantošu definīcijas, jo bērns šajā vecumā tās jau saprot.

— Stāstīšu par to, kā drīkst pieskarties citiem bērniem un kā ne.
— Iedrošināšu bērnu vienmēr teikt „nē” jebkam, ko viņš nevēlas darīt.
— Skaidrošu, kas ir veselīga seksualitāte un kā tā izpaužas.

Pareizi!

Izmanto šos padomus sarunai ar četrgadnieku par vardarbību.

Tava atbilde nav pareiza.

Mēģini vēlreiz!

Tava atbilde nav pareiza.

Mēģini vēlreiz!

Kas bērnam jāzina par drošību attiecībās ar pieaugušajiem?

Lai bērns nekļūtu par vardarbības upuri un lai viņš varētu justies droši attiecībās ar pieaugušajiem, bērnam ir jāzina un jāsaprot septiņi drošības pamatprincipi.
Spied uz kastītēm, un uzzini vairāk!

Tavs ķermenis ir tavs!

Iemāci bērnam “Biksīšu likumu”: neviens nedrīkst bērnam pieskarties ķermeņa intīmajās vietās, ko parasti sedz apakšbiksītes.
Arī bērnam nevajadzētu šajās vietās pieskarties citiem.

Drošie un nedrošie pieskārieni

Ir labie un ir sliktie pieskārieni. Ja kāds aiztiek vai prasa pieskarties bērna intīmajām vietām, bērnam jāzina, ka tie ir sliktie, nedrošie pieskārieni.
Par tiem uzreiz ir jāizstāsta pieaugušajam.

Nē!

Māci bērnam, ka viņš drīkst teikt „Nē!”. Bērnam jāzina, ka viņš var doties projām no nedrošām un mulsinošām situācijām.

Labie un sliktie noslēpumi

Bērnam jāzina, ka ir labi un slikti noslēpumi. Ja pieaugušais vai citi bērni dara vai liek bērnam darīt, teikt vai rādīt kaut ko un aizliedz par to stāstīt, tad tas ir sliktais noslēpums. Sliktie noslēpumi vienmēr ir jāizstāsta pieaugušajam, kuram bērns uzticas.

Pazīstamie un svešinieki

Tā kā 70-85% gadījumu pāridarītājs ir bērnam pazīstams cilvēks, nevis svešinieks, tad māci bērnam, ka bīstamus cilvēkus nevar atpazīt pēc izskata, bet gan pēc tā, ko viņi dara, saka, liek darīt un kāda ir sajūta, esot kopā ar šo cilvēku.

Meklē palīdzību!

Svarīgi, lai bērns saprot, ka palīdzības meklēšana nav sūdzēšanās! Ja pieaugušais bērnu neuzklausa, viņam jādodas pie cita pieaugušā, kamēr bērns atrod cilvēku, kas viņam palīdz.

Drošības tīkls

Bērnam jāzina, kas ir viņa drošie pieaugušie cilvēki, pie kā var vērsties pēc palīdzības, ja tas nepieciešams.

Vienaudžu savstarpējā vardarbība (mobings) veidojas, kad viena vai vairākas personas ilgākā laika periodā tiek pakļautas sistemātiskai, negatīvai rīcībai un attieksmei no līdzcilvēku puses (Olweus, 1991).

Vardarbība starp bērniem ir cīņa par varu un statusu. Pazemojot vienaudzi, bērns iegūst ievērību, rada bailes citos bērnos, tā gūstot respektu un varu, kas nav gūta pozitīvā veidā.

Mobings var rasties vidē, kur pieaugušais to pieļauj un reizēm pat neapzināti veicina.
Viens un tas pats bērns dažādās situācijās var būt dažādās lomās, tāpēc pieaugušajiem jābūt piesardzīgiem, lai izvairītos no bērnu „ielikšanas kastītēs” – sliktais, labais, kauslis, agresīvais, vājais utt.

Kādi bērni ir vairāk pakļauti vardarbības riskam?

Diemžēl ir bērni, kas vienaudžu vardarbības riskam ir pakļauti vairāk nekā citi. Tā nekad nav bērna vaina, ja viņš cieš no mobinga.
Spied uz punktiem un uzzini vairāk!

Bērns, kas izvairās no strīdiem un sadursmēm

Bērns ar atšķirīgu ārējo izskatu

Bērns ar zemu pašvērtējumu

Bērns, kam nav daudz draugu

Zēni, kas ir fiziski vājāki

Bērns ar īpašām vajadzībām vai invaliditāti

Bērns, kam ir grūtības aizstāvēt savas vajadzības un vēlmes

Jūtīgs, kluss, kautrīgs un mierīgs bērns

Kādi bērni visbiežāk iesaistās savstarpējā vardarbībā?

Biežāk strīdos un ķildās ar citiem iesaistās tie bērni:
— kuriem ir vājas sociālās prasmes,
— kuri neprot vadīt savas emocijas,
— kuriem ir negatīvs priekšstats par sevi un pasauli.

Ir pazīmes, kuras var norādīt uz risku, ka bērns, iespējams, būs vardarbīgs pret citiem bērniem.
Spied uz attēla daļām un uzzini!

Kāda ir atšķirība starp konfliktu un mobingu?

Ir svarīgi, lai vecāki un pedagogi saprastu atšķirību starp konfliktu un mobingu.

Konflikts ir normāla un vajadzīga ikdienas situācija, kurā bērnu starpā rodas nesaskaņas. Ja to savlaicīgi un saprātīgi risina, bērni apgūst veselīgas konfliktu risināšanas prasmes.

Savukārt mobings ir mērķtiecīga darbība pret vienu bērnu vai bērnu grupu, kas notiek ilgā laika periodā un rada ciešanas, negatīvas sekas un nelabvēlīgi ietekmē visas grupas klimatu.

Spied uz kategorijām un uzzini vairāk!

Konflikts

Mobings

Biežums

Vienreizējs notikums

Notikums, kas atkārtojas

Nodoms

Nav iepriekš plānots, rodas „strīda karstumā”

Ar iepriekšēju nodomu, mērķtiecīgs

Sarūgtinājums

Abpusējs patiess sarūgtinājums un vilšanās

Tas, kuram dara pāri, ir vairāk sarūgtināts

Centieni

Centieni atrisināt situāciju

Centieni būt noteicošajam un kontrolēt

Motivācija

Necenšas kādam kaut ko atņemt

Centieni kādam atņemt varu vai lietas

Atbildība

Abas puses atzīst savu līdzatbildību situācijā

Vainota tiek tikai viena puse

Izlīgšana

Abas puses mēģina izlīdzināt situāciju

Pāridarītājs nemēģina izlīdzināt situāciju

Apskati papildu literatūru par šo tēmu!

Kas ir drošība attiecībās

Esi sveicināts sestajā modulī!
Šeit Tu uzzināsi:

Kādas ir drošas attiecības

Kā bērnam mācīt par drošību attiecībās

Kā izpaužas drošas attiecības ar pieaugušajiem

Kā izpaužas drošas attiecības ar citiem bērniem?

No kā bērns ir jāsargā?

Vai bērna izglītošana mazina vardarbības risku?

Kas bērnam jāzina par ķermeni?

Kādas prasmes bērnam jāapgūst?

Kā sagatavoties sarunai ar bērnu?

Par kādām tēmām un kā runāt ar bērnu?

cieņa

Pašnoteikšanās

Lēmumu pieņemšana

Empātija

Seksualitāte

Kā Tu par drošību runāsi ar četrus gadus vecu bērnu?

— Runāšu par intīmajām ķermeņa daļām – kas tās ir.
— Skaidrošu, kā pateikt „nē”, ja bērns kaut ko negrib.
— Lietošu bērnam saprotamu valodu.
— Izmantošu attēlus vai rotaļlietas.
— Demonstrēšu drošību attiecībās ar savu izturēšanos.

— Runāšu par intīmajām ķermeņa daļām – kas tās ir un kādi pieskārieni nav pieļaujami.
— Skaidrošu, kādas ir bērnam raksturīgās attīstības spējas.
— Izmantošu definīcijas, jo bērns šajā vecumā tās jau saprot.

— Stāstīšu par to, kā drīkst pieskarties citiem bērniem un kā ne.
— Iedrošināšu bērnu vienmēr teikt „nē” jebkam, ko viņš nevēlas darīt.
— Skaidrošu, kas ir veselīga seksualitāte un kā tā izpaužas.

Kas bērnam jāzina par drošību attiecībās ar pieaugušajiem?

Tavs ķermenis ir tavs!

Drošie un nedrošie pieskārieni

Nē!

Labie un sliktie noslēpumi

Pazīstamie un svešinieki

Meklē palīdzību!

Drošības tīkls

Kas raksturīgs vardarbībai vienaudžu vidū?

Kādi bērni ir vairāk pakļauti vardarbības riskam?

Kādi bērni visbiežāk iesaistās savstarpējā vardarbībā?

Kāda ir atšķirība starp konfliktu un mobingu?

Kas ir drošība attiecībās

Esi sveicināts sestajā modulī! Šeit Tu uzzināsi:

Kādas ir drošas attiecības

Kā bērnam mācīt par drošību attiecībās

Kā izpaužas drošas attiecības ar pieaugušajiem

Kā izpaužas drošas attiecības ar citiem bērniem?

No kā bērns ir jāsargā?

Vai bērna izglītošana mazina vardarbības risku?

Kas bērnam jāzina par ķermeni?

Kādas prasmes bērnam jāapgūst?

Kā sagatavoties sarunai ar bērnu?

Par kādām tēmām un kā runāt ar bērnu?

cieņa

Pašnoteikšanās

Lēmumu pieņemšana

Empātija

Seksualitāte

Kā Tu par drošību runāsi ar četrus gadus vecu bērnu?

— Runāšu par intīmajām ķermeņa daļām – kas tās ir. — Skaidrošu, kā pateikt „nē”, ja bērns kaut ko negrib. — Lietošu bērnam saprotamu valodu. — Izmantošu attēlus vai rotaļlietas. — Demonstrēšu drošību attiecībās ar savu izturēšanos.

— Runāšu par intīmajām ķermeņa daļām – kas tās ir un kādi pieskārieni nav pieļaujami. — Skaidrošu, kādas ir bērnam raksturīgās attīstības spējas. — Izmantošu definīcijas, jo bērns šajā vecumā tās jau saprot.

— Stāstīšu par to, kā drīkst pieskarties citiem bērniem un kā ne. — Iedrošināšu bērnu vienmēr teikt „nē” jebkam, ko viņš nevēlas darīt. — Skaidrošu, kas ir veselīga seksualitāte un kā tā izpaužas.

Kas bērnam jāzina par drošību attiecībās ar pieaugušajiem?

Tavs ķermenis ir tavs!

Drošie un nedrošie pieskārieni

Nē!

Labie un sliktie noslēpumi

Pazīstamie un svešinieki

Meklē palīdzību!

Drošības tīkls

Papildu resursi

Kas raksturīgs vardarbībai vienaudžu vidū?

Kādi bērni ir vairāk pakļauti vardarbības riskam?

Kādi bērni visbiežāk iesaistās savstarpējā vardarbībā?

Kāda ir atšķirība starp konfliktu un mobingu?

Esi sveicināts sestajā modulī!
Šeit Tu uzzināsi:

— Runāšu par intīmajām ķermeņa daļām – kas tās ir.
— Skaidrošu, kā pateikt „nē”, ja bērns kaut ko negrib.
— Lietošu bērnam saprotamu valodu.
— Izmantošu attēlus vai rotaļlietas.
— Demonstrēšu drošību attiecībās ar savu izturēšanos.

— Runāšu par intīmajām ķermeņa daļām – kas tās ir un kādi pieskārieni nav pieļaujami.
— Skaidrošu, kādas ir bērnam raksturīgās attīstības spējas.
— Izmantošu definīcijas, jo bērns šajā vecumā tās jau saprot.

— Stāstīšu par to, kā drīkst pieskarties citiem bērniem un kā ne.
— Iedrošināšu bērnu vienmēr teikt „nē” jebkam, ko viņš nevēlas darīt.
— Skaidrošu, kas ir veselīga seksualitāte un kā tā izpaužas.