Iestājas brīdī, kad mēs tiekam izsisti no ritma un mums nākas mobilizēties, lai tiktu galā ar situāciju. Tas izpaužas kā mūsu senčiem – cīņas vai bēgšanas reakcijā.

Fizioloģiski tam raksturīga pastiprināta siekalu izdalīšanās, muskuļu tonusa izmaiņas, ķermeņa masas izmaiņas.

Ja šāds stāvoklis ieilgst, tas var apdraudēt veselību.

Ir adaptācijas stadija, kura mums iestājas, ja ilgstoši esam pakļauti kāda kaitīga faktora iedarbībai. Tas var ilgt no mēneša līdz pat vairākiem gadiem.

Organisms cenšas tikt galā ar stresu. Izdošanās ir atkarīga gan no paša stresa faktora, gan mūsu spējas tikt ar to galā. Liela loma ir temperamentam, iedzimtībai un līdzšinējai dzīves pieredzei – jo vairāk stresa ir bijis, jo mazāka ir iespēja tikt galā ar jaunu stresu.

Interesanti, ka pretestības posmā cilvēks spēj paveikt pat 2-3 reizes vairāk darba nekā pirms tam. Viņam pašam var likties, ka viss ir kārtībā.

Ja tas turpinās ilgstoši, mūsu spēja sadzīvot ar stresu sāk mazināties un sākas izsīkums – cilvēks sāk slimot.

Izsīkums ir izdegšanas sindroma galējā stadija. Ja ir iestājies izsīkums, noteikti vērsies pēc palīdzības pie speciālistiem – ģimenes ārsta, psihologa, psihoterapeita, psihiatra u.c.

Izsīkums ir izdegšanas sindroms.

Ja ir iestājusies izdegšana vērsies pēc palīdzības pie speciālistiem – ģimenes ārsts, psihologs, psihiatrs.