Kas ir pozitīva disciplinēšana?

Esi sveicināts ceturtajā modulī!
Šeit Tu uzzināsi:

Kāpēc disciplinēšana ir svarīga

Kāda ir saikne starp temperamentu un disciplinēšanu

Kādi ir disciplinēšanas pamatprincipi

Kā veidot bērna uzvedību

Lai izlasītu vairāk, spied uz elementiem oranžā krāsā!

IEVADS




Spied uz jautājumiem, lai izlasītu atbildes!

Kas ir disciplinēšana?

Kāpēc ir svarīgi bērnu disciplinēt?

Kādi ir disciplinēšanas pamatprincipi?

jautājums

Kāpēc bērni mēdz būt nepaklausīgi?

Vai zini, kādēļ bērni kļūst nepaklausīgi?
Atzīmē pareizo atbildi!

Nepaklausība parasti ir iedzimta no vecākiem.

Visbiežāk bērns to noskatās no multfilmām, un tad atdarina varoņu uzvedību dzīvē.

Nepaklausības iemesli bieži ir bailes, dusmas un nogurums.

Diemžēl Tava atbilde ir nepareiza.

Dodies tālāk un uzzini, kādi var būt bērna nepaklausības iemesli!

Diemžēl Tava atbilde ir nepareiza.

Dodies tālāk un uzzini, kādi var būt bērna nepaklausības iemesli!

Tava atbilde ir pareiza.

Dodies tālāk un uzzini par citiem nepaklausības iemesliem!

Kāpēc bērni mēdz būt nepaklausīgi?

Nepaklausību var radīt fiziskas un emocionālas vajadzības, kas nav apmierinātas, un emocijas, ar ko bērns netiek galā. Tāpēc, pirmkārt, jāsaprot bērna vajadzība, pirms koriģē uzvedību.
Spied uz ikonām, un uzzini par tām!

Nogurums

Greizsirdība

Nedrošība/neziņa

Bailes

Dusmas

Uzmanības trūkums

Izsalkums

Slikta fiziskā pašsajūta

Kā temperaments ir saistīts ar disciplinēšanu?

Disciplinējot bērnu, jāņem vērā arī bērna temperaments.
Bērns piedzimst ar noteiktām temperamenta iezīmēm, kas dzīves laikā būtiski nemainās. Temperamenta iezīmes būtiski ietekmē katra cilvēka uzvedību, kā bērna, tā pieaugušā. Reizēm temperamenti var atšķirties tik ļoti, ka tas var kļūt par risku vardarbībai. Tāpēc svarīgi, ka pieaugušais zina un izprot savu un bērna temperamentu.

Kā temperamenta iezīmes izpaužas bērna uzvedībā?

Spied uz temperamenta iezīmēm, un uzzini, kā tās ietekmē bērna uzvedību!


1
2
3
4
5
6
7
8
9

Aktivitātes līmenis

Aktivitātes līmenis norāda proporciju, cik daudz bērns ir aktīvs un cik mierīgs.
Daži bērni nevar nosēdēt mierīgi ne mirkli, bet citi stundām mierīgi spēlējas ar savām rotaļlietām.

Augsts aktivitātes līmenis nozīmē, ka bērns ir ļoti aktīvs, vienmēr darbībā, var kļūt nevaldāms, zaudēt kontroli, necieš, ja viņu ierobežo.

Zems

Augsts

Regularitāte

Regularitāte norāda, cik viegli paredzama ir bērna uzvedība, kas saistīta ar bioloģiskām funkcijām, piemēram, miegu vai ēšanu.
Dažiem bērniem gulētiešana un ēšana norit "kā pēc pulksteņa", bet citiem ir vāji izteikts dabiskais ritms.

Neregularitāte nozīmē, ka nav paredzams, kad bērns kļūs dusmīgs vai noguris, viņš pēkšņi izraisa konfliktus par dienas režīmu, strauji mainās bērna noskaņojums, bez redzama iemesla ir “labās” un “sliktās” dienas.

Regulārs

Neregulārs

Pirmā reakcija uz jauno

Pirmā reakcija uz jauno ir saistīta ar piesardzību un to, cik viegli bērns pieņem jaunus piedzīvojumus – jaunu ēdienu, cilvēkus, drēbes utt.
Daži bērni izvairās no nepazīstamā un to noraida, bet citi uz jaunām lietām un piedzīvojumiem reaģē ar prieku.

Noraidoša attieksme pret jauno izpaužas tā, ka bērnam nepatīk jaunas situācijas vai vietas, cits ēdiens vai drēbes. Bērns atsakās vai pauž protestu kliedzot. Var sadusmoties un uzspiestām pārmaiņām. Kontaktā ar nepazīstamiem cilvēkiem ir kautrīgs un atturīgs.

Tuvojas jaunajam

Noraidošs pret jauno

Pielāgošanās

Pielāgošanās attiecas uz to, cik ātri vai lēni bērns pielāgojas jaunām situācijām un izmaiņām.
Bērniem ar adaptācijas grūtībām ir lielas problēmas iejusties jaunā vidē – bērnudārzā, skolā, klasē un jaunā dzīvesvietā.

Lēna pielāgošanās izpaužas kā grūtības pāriet no vienas aktivitātes uz otru, pielāgoties dienas kārtības maiņai. Bērns ilgstoši "čīkst" par to, ko vēlas dabūt, ir stūrgalvīgs, ļoti neatlaidīgs, šķiet “jūtu pārņemts”. Dusmu lēkmes ir garas un grūti pārtraucamas.

Ātra

Lēna

Sensorais jūtīgums

Sensorais jeb fiziskais jutīgums norāda to, cik bērns ir jutīgs pret tādiem ārējiem stimuliem kā, piemēram, temperatūras maiņa, pieskārieni, garšu dažādība utt.

Augsts sensorais jūtīgums bērnam liek būt īpaši jutīgam pret skaņām, gaismu, krāsām, apģērbu, temperatūru, sāpēm, garšu vai smaržām. Viņš pārmērīgi reaģē uz sīkiem ievainojumiem. Bērns ir izvēlīgs ēdienos (nepatīk to izskats vai smarža).
Bērnam var būt grūti komunicēt, ja telpa ir pilna ar lietām un cilvēki ir cieši viens otram blakus.

Zems

Augsts

Reakcijas intensitāte

Reakcijas intensitāte attiecas uz to, cik spēcīgas ir bērna reakcijas neatkarīgi no tā, vai tās ir pozitīvas vai negatīvas. Dažiem bērniem ir spēcīgas emocijas, kas ir viegli uztveramas, turpretī citi sevi izpauž mērenāk.

Augsta reakcijas intensitāte nozīmē, ka bērns ir skaļš neatkarīgi no tā, vai ir sarūgtināts, dusmīgs vai laimīgs.

Vāja

Izteikta

Noskaņojums

Noskaņojums ir saistīts ar to, cik bieži bērnam ir patīkams, priecīgs un draudzīgs garastāvoklis salīdzinājumā ar to, cik bieži viņš raud un jūtas nelaimīgs. Daži bērni gandrīz vienmēr jūtas laimīgi, bet citiem ikviens sīkums izraisa neapmierinātību.

Negatīvs noskaņojums nozīmē, ka bērns parasti ir nopietns, daudz "čīkst" vai sūdzas. Nav "priecīgs bērns".

Pozitīvs

Negatīvs

Uzmanības noturība

Uzmanības noturība ir saistīta ar koncentrēšanās spēju. Šī iezīme norāda uz to, cik lielā mērā ārējie stimuli var iztraucēt bērnu turpināt veikt iesākto darbību. Daži bērni troksnī var labi koncentrēties, taču citiem nepieciešams klusums.

Zema uzmanības noturība izpaužas kā grūtība koncentrēties uzdevumam. Jebkuri ārējie stimuli – cilvēki, skaņas, kustība, smaržas u.c. var novērst bērna uzmanību un viņš var viegli pievērsties blakus lietām, nedzirdēt norādījumus.

Ilgstoša

Zema

Neatlaidība

Neatlaidība parāda, cik ilgi bērns bez pārtraukuma var turpināt iesākto darbību, neraugoties uz šķēršļiem. Daži bērni var ilgu laiku veltīt tam, lai kaut ko iegūtu vai panāktu.

Ilgstoša neatlaidība nozīmē, ka bērns ir stūrgalvīgs, neatkāpjas no iecerētā un turpina uzmākties, "čīkstēt". Viņš mēģina panākt savu, nepadodas, iestrēgst savās iegribās. Ar bērnu nav iespējams vienoties par citu risinājumu. Viņam var būt ilgas dusmu lēkmes.

Īss periods

Ilgs periods

Kā bērna temperaments ietekmē iespēju viņu disciplinēt?

Tu tikko uzzināji, ka temperamenta iezīmju
kombinācijas var ietekmēt bērna uzvedību.

Piemēram, bērni, kuri ātrāk pielāgojas un kuriem ir zems enerģijas un aktivitātes līmenis un izteikta regularitāte, daudz labāk spēs ievērot noteikumus un dienas kārtību.
Savukārt aktīvi bērni ar izteiktu neatlaidību, intensīvām emocionālajām reakcijām un neregulāru dabisko ritmu vienmēr prasīs vairāk uzmanības un rūpju, un viņus būs grūtāk disciplinēt.

Kā Tev šķiet, kuru no šiem bērniem
būs vieglāk disciplinēt?

Spied uz, Tavuprāt, pareizās atbildes!

meitene Ģertrūde

Janai ir izteikta reakcijas intensitāte uz visu apkārtējo. Viņa nespēj noturēt uzmanību un sākotnēji noraida visu jauno, piemēram, ēdienu, rotaļas, jaunus cilvēkus.

puisis Aleksandrs

Tomam ir regulārs ēšanas un miega režīms. Viņš lēnām pielāgojas jaunajam, tomēr ir pozitīvs un izrāda nelielu neatlaidību savu vēlmju panākšanā.

Kādi ir disciplinēšanas pamatprincipi?

Iespēju disciplinēt bērnu ietekmē viņa temperaments. Taču daudz lielākā mērā tā ir atkarīga no pieaugušo attieksmes un rīcības. Visbiežāk bērna negatīvā uzvedība ir koriģējama, ja visi audzināšanā iesaistītie pieaugušie ievēro vienotus un noteiktus pamatprincipus.


Spied uz punktiem un uzzini,
kādi principi pieaugušajiem jāievēro attiecībā uz sevi,
lai veiksmīgi disciplinētu bērnu!

Esi konsekvents. Konsekvence nozīmē uzturēt vienas un tās pašas prasības, kā arī saskaņot savu uzvedību ar sacīto.

Visiem bērna dzīvē iesaistītajiem pieaugušajiem jāsadarbojas. Kolīdz pieaugušo starpā radīsies domstarpības, bērni to izmantos, lai neievērotu noteikumus.

Sniedz skaidri saprotamus noteikumus un pastāsti par sekām, kas būs, ja viņš tos neievēros.

Pievērs uzmanību un uzslavē katru bērna centienu uzvesties labāk.

Ja tas ir iespējams, ignorē nevēlamo uzvedību. Tādai uzvedībai, kuru nevar ignorēt (piemēram, bērns kādam iesit, kaut ko salauž), jāpiemēro iepriekš norunātās sekas (piemēram, aizliegums spēlēties ar kādu rotaļlietu).

Disciplinēšanā nosaki skaidras, taisnīgas un vienādas robežas.

Spied uz punktiem un uzzini,
kādi principi pieaugušajiem jāievēro attiecībā uz bērnu,
lai viņu veiksmīgi disciplinētu!

Prasības izsaki īsi, vienkārši, izmanto "es vēstījumu" un saglabā cieņpilnu attieksmi pret bērnu. Piemēram, "Es redzu, ka tu esi dusmīgs un kliedz. Tas traucē citiem. Lūdzu, pastāsti, kas ir noticis."

Saglabā pozitīvismu! Svarīgi ir saprast un ticēt, ka bērna uzvedību var mainīt. Ja mainīsies vide un nosacījumi, visdrīzāk arī bērna rīcība kļūs citāda.

Ja disciplinēšanas metodes vairs nav efektīvas, tās nepieciešamības gadījumā maini.

Ja bērns ir ļoti nepaklausīgs un nepakļāvīgs, tad paies ilgāks laiks, līdz jaunās metodes "iedarbosies".

Tavs uzdevums ir bērnu pieņemt tādu, kāds viņš ir — ar viņa temperamentu, rakstura iezīmēm, pieredzi.

Pārliecinies, ka izvirzītās gaidas un prasības ir reālas, atbilstošas bērna vecumam un spējām. Tas ļaus izvairīties no vilšanās un dusmām.

Kā veidojas bērna uzvedība?

Lai izprastu, kā disciplinēt bērnu, lai veidotu vēlamu
uzvedību, apskatīsim, kā veidojas pati uzvedība.
Uzvedību var iedalīt trīs secīgās daļās.

Stimuls

Reakcija (uzvedība)

Sekas jeb pastiprinājums

Pirms bērna uzvedības vienmēr ir noteikts stimuls, un pēc uzvedības ir sekas jeb pastiprinājums. Bērna uzvedību var mainīt, pielietojot dažāda veida pastiprinājumus. Spied uz pogām, lai apskatītu piemērus!

1. Piemērs

Bērns veikalā ierauga konfekti

Sāk kliegt un krīt zemē

Mamma nopērk konfekti. Nākamreiz bērns krīt zemē un sagaida, ka saņems konfekti.

Mamma nepērk konfekti, pieceļ bērnu, skaidrojot, ka šodien tiek pirkti augļi. Nākamreiz bērns nekrīt zemē.

2. Piemērs

Jānītis vēlas uzmanību

Jānītis mēdās un muļķojas

Audzinātāja sāk runāt ar Jānīti, pievērš nedalītu uzmanību. Nākamreiz Jānītis atkal mēdās un muļķojas, lai gūtu uzmanību.

Audzinātāja novērš pārējo uzmanību, ignorējot Jānīša uzvedību. Nākamreiz Jānītis nemēdās.

Ko teorija saka par uzvedību?

Tagad apskatīsim vairākas teorētiskas pieejas, kas Tev palīdzēs izprast to, kā veidojas bērna uzvedība un ko Tu vari darīt, lai panāktu vēlamos rezultātus.

Aplūkosim Skinnera modeli un Dreikursa modeli.

Dreikursa loģisko seku disciplinēšanas modelis

Lai izmainītu bērna uzvedību, Dreikurss iesaka noteikt katra bērna uzvedības mērķi.

Bērna uzvedības mērķi var būt:
— uzmanības gūšana,
— cīņa par varu,
— atriebība,
— glābšanās norobežojoties.

Tiek uzskatīts, ka nevēlamu uzvedību izraisa bērna vēlme apklusināt savu mazvērtības izjūtu, un to viņš panāk ar kādu no šiem četriem mērķiem.

Vadoties no bērna uzvedības mērķa, pieaugušajam jāpielieto piemērota disciplinēšanas metode. Tālāk apskatīsim katru no uzvedības mērķiem un to, kā Tev vispareizāk rīkoties.

Kā atpazīt bērna uzvedības mērķi?

Spied uz mērķiem, un uzzini, kā tos atpazīt un kā Tev šādā gadījumā rīkoties!


Uzmanības gūšana

1

Cīņa
par varu

2


Atriebība

3

Glābšanās norobežojoties

4

Bērna moto

"Es neesmu izcils, bet es vismaz nepalikšu nepamanīts."
"Es esmu nozīmīgs tikai tad, kad man pievērš uzmanību."

Raksturojums

Bērns ir trokšņains, nemierīgs, lielīgs, pārmērīgi pakalpīgs, pļāpīgs, izdara sīkas palaidnības, ākstās, ir "hiperaktīvs".

Reakcija uz uzvedības koriģēšanu

Bērns apstājas uz īsu brīdi.

Pieaugušā reakcija

Pieaugušais jūtas sadusmots, tiecas domāt par bērnu kā par sodību vai traucēkli, vai vismaz tādu, kas aizņem pārāk daudz laika.
Pieaugušais priecājas, kad nevēlamā uzvedība beidzas.

Apburtais aplis

Nevēlama uzvedība → Reakcija → Nevēlama uzvedība

Kā tev rīkoties?

— Ignorē slikto uzvedību, samazini tai veltīto uzmanību.
— Novērs bērna uzmanību.
— Sniedz uzmanību par atbilstošu, labu un pareizu uzvedību.
— Pārtrauc darbību un gaidi, kamēr tiek izbeigta nevēlamā uzvedība.
— Izcel cita bērna teicamo uzvedību.

Bērna moto

"Es varu nebūt uzvarētājs, bet es vismaz varu parādīt cilvēkiem, ka viņi nevar mani atturēt darīt to, ko es gribu."
"Es esmu nozīmīgs tikai tad, kad ir tā, kā es gribu."

Raksturojums

Bērns ir agresīvs, nepakļaujas autoritātei, nekaunīgs, atsakās izpildīt darbu, melo, neklausa, dusmojas, cenšas būt “boss”, sabožas, kliedz, ja nevar panākt savu.

Reakcija uz uzvedības koriģēšanu

Bērna sliktā uzvedība turpinās, koriģēšanas dēļ tā var pat pasliktināties.

Pieaugušā reakcija

Pieaugušais jūtas uzveikts, sagrauts, nikns, personiski izaicināts, var izjust, ka viņa vadošā pozīcija ir apdraudēta. Pieaugušais izjūt uzvaras prieku, kad nevēlamā uzvedība tiek pārtraukta.

Apburtais aplis

Uzbrukums → Pretuzbrukums → Pretuzbrukums

Kā tev rīkoties?

— Neiesaisties cīņā par varu.
— Atzīsti savu bezspēcību.
— Izrādi cieņu pret bērnu.
— Izstrādā sadarbības modeli.
— Novērs konflikta iemeslu.
— Uztici bērnam paveikt kaut ko Tev nozīmīgu vai īpašu.

Bērna moto

"Cilvēki par mani neinteresējas, bet es vismaz varu kaut ko izdarīt, lai atmaksātu šo pārestību."
"Es būšu nozīmīgs tikai tad, ja tu būsi tikpat stipri aizvainots, cik stipri aizvainots biju es."

Raksturojums

Bērns ir vardarbīgs, brutāls, īgns, vārdos un darbībā aizvainojošs pret citiem.

Reakcija uz uzvedības koriģēšanu

Koriģēšanas gadījumā bērns pāriet uz vēl negantāku uzbrukumu, tiecas atriebties.

Pieaugušā reakcija

Pieaugušais jūtas apvainots, jūt, ka viņam dara pāri, ka bērns ir nepateicīgs, var uzskatīt, ka bērns ir zemisks vai ļauns.
Pieaugušais jūtas atvieglots, kad nevēlamā uzvedība beidzas.

Apburtais aplis

Aizvainojums → Aizvainojums → Aizvainojums

Kā tev rīkoties?

— Pieņem bērnu – tādu, kāds viņš ir.
— Palūdz bērnam izdarīt kaut ko Tev noderīgu un īpašu.
— Atzīsti un pieņem bērna un savas emocijas.
— Novērs vardarbīgu izturēšanos pret bērnu.
— Neļaujies provokācijām.

Bērna moto

"Es nespēšu mēroties ar citiem."
"Es tik un tā neko nevaru, lieciet mani mierā un atstājiet mani vienu."

Raksturojums

Bērns neko nedara, pat nemēģina darīt; ja kaut ko uzsāk, tad viegli atkāpjas, izolē sevi no pārējiem, ir lēnprātīgs, parasti neparāda nekādas disciplīnas problēmas.

Reakcija uz uzvedības koriģēšanu

Nekādas reakcijas uz koriģēšanu.

Pieaugušā reakcija

Piaugušais jūtas bezspēcīgs vai gatavs padoties, jūt izmisumu ("Ko es varu viņam padarīt?!")
Pieaugušais no bērna neko negaida.

Apburtais aplis

Nevēlama uzvedība → Reakcija → Nevēlama uzvedība

Kā tev rīkoties?

— Atklāj tos darbus, kurus bērns var izdarīt labi.
— Uzstādi pietiekami zemus standartus.
— Parādi, ka kļūdīties ir cilvēcīgi.
— Novērtē jebkura veida pozitīvu veikumu. Nepievērs bērnam citu uzmanību, tomēr liec viņam sajust, ka novērtē viņa izdarīto.

jautājums

Kā Tu rīkosies šajā gadījumā?

Spied uz, Tavuprāt, pareizās atbildes!

Patrīcija nodarbībā nepakļaujas audzinātājas norādījumiem, cenšas izrīkot citus bērnus, dusmojas, ja neizdodas panākt savu un visi nedara pēc viņas prāta.

Pārtraukšu Patrīcijas dusmu lēkmes ar stingru rīcību, gaidīšu, kamēr viņa beigs tā uzvesties. Norādīšu uz citu bērnu paklausību.

Neiesaistīšos strīdā ar bērnu. Mierīgi reaģēšu. Norādīšu Patrīcijai, ka mēs pēc nodarbības vienosimies par darbu, ko viņa varētu darīt.

Pārtraukšu nodarbību un runāšu ar Patrīciju par tiem darbiem, kurus viņa veic labi. Parādīšu, ka kļūdas ir pieņemamas un izturēšos atbalstoši.

Diemžēl šāda rīcība nebūs pareiza.

Patrīcijai nepieciešams kas cits. Mēģini vēlreiz!

Tieši tā!

Patrīcijas uzvedības mērķis ir cīņa par varu. Šāda Tava rīcība varētu palīdzēt šo nevēlamo uzvedību mainīt.

Diemžēl šāda rīcība nebūs pareiza.

Patrīcijai nepieciešams kas cits. Mēģini vēlreiz!

F.B. Skinnera modelis vēlamās uzvedības veidošanai

Uzvedības veidošana notiek divos veidos.
Apskatīsim to caur piemēriem.

Karlīna iesit Dacei, jo tā nav devusi rotaļlietu. Redzot, ka draudzene neraud, audzinātāja nereaģē, un Karlīna var spēlēties ar atņemto rotaļlietu.
Karlīna nākamreiz rīkosies gluži tāpat.

Karlīna iesit Dacei, jo tā nav devusi rotaļlietu. Savukārt Māra palūdz Dacei rotaļlietu, un audzinātāja viņu par to uzslavē.
Karlīna nākamreiz palūgs rotaļlietu, nevis sitīs.

F.B. Skinnera modelis vēlamās uzvedības veidošanai

Pastāv četru veidu pastiprinājumi.
Spied uz kastītēm un uzzini!

Sociālie pastiprinājumi (apbalvojumi)

Sociālie pastiprinājumi tiek iedalīti verbālajos (piemēram, izsaucieni "O-o!", "Lieliski!", "Jauki!") un neverbālajos (smaids, mājiens, acu kontakts, pacelts īkšķis, pozitīvs pieskāriens).

Daudzi bērni cenšas uzvesties vēlamā veidā, lai no pieaugušā iegūtu uzslavu, atzinību, labus vārdus vai smaidu.

Grafiskie pastiprinājumi (apbalvojumi)

Grafiskie pastiprinājumi ir zīmes un simboli (skaitļi, atzīmes, ķeksīši, „smaidiņi”).

Pedagogs tos var uzrakstīt, uzlikt ar zīmogu, izmantot uzlīmes u.tml.

Darbības kā pastiprinājums (apbalvojumi)

Darbības kā pastiprinājums ir tādas nodarbes, aktivitātes, kas bērnam patīk un kam viņš dod priekšroku, piemēram, brīvais laiks, spēles vai rotaļlietas izvēle, dzīvnieku pabarošana, telpas dekorēšana u.tml.

Materiāli pastiprinājumi (apbalvojumi)

Materiāli pastiprinājumi ir dāvaniņas, balvas, drukāti apbalvojumi u.tml. Tos bērni var nopelnīt kā atlīdzību par vēlamo uzvedību un dažiem bērniem tie ir nozīmīgāki par cita veida pastiprinājumiem.

Tos plaši izmanto bērniem, kuriem ir īpašas uzvedības problēmas. Materiālie pastiprinājumi var būt našķi, uzlīmes, zīmuļi, nozīmītes utt.

Kādas ir disciplinēšanas metodes?

Ir dažādas disciplinēšanas metodes, daudzas Tu jau noteikti pazīsti. Tālāk apskatīsim vairākas metodes, kas Tev var palīdzēt ikdienas darbā.

Spied uz ikonām un uzzini par tām!

dokuments dokuments
čats čats
hronometrs hronometrs
pulkstenis pulkstenis
smaidīgs smaidīgs
palma palma
pauze pauze
runa runa
zvaigznes zvaigznes
bez apstāšanās bez apstāšanās
plauksta plauksta
ceļa zīmes ceļa zīmes
apbalvojums apbalvojums
sirsniņa sirsniņa
dokuments

Iekšējās kārtības noteikumi


— Bērnam saprotamā valodā izstāsti galvenos noteikumus un pavaicā, kādas ir bērna domas par viņa spējām tos ievērot.
— Pirmsskolas vecuma bērniem noteikumus papildini ar piktogrammām. To pārrunāšanai velti 5-15 minūtes atkarībā no bērna vecuma (bērns ilgāk nespēs Tevī klausīties).
— Noteikumi regulāri jāpārrunā.
— Dod bērniem iespēju ierosināt noteikumus, kas pašiem palīdzētu.

Metodi izmanto bērniem no trīs gadu vecuma.

čats

Pārrunas par iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu


— Lieto stingru, noteiktu, bet laipnu balss toni un skaidri pasaki bērnam, kas viņa uzvedībā ir nevēlams un kā tas Tev liek justies.
— Pēc tam maigākā tonī izstāsti, kāda uzvedība līdzīgā situācijā būtu atbilstoša.
— Tad pajautā bērnam viņa domas un izjūtas par notikušo un pārrunā iespējamo risinājumu.
— Izmanto "ES vēstījumu", piemēram, "Kad tu dari…, es jūtos…", "Nākamreiz būtu ļoti labi, ja tu...", "Ko tu par to domā?", "Es saprotu, ka tu jūties...", "Varbūt tev varētu palīdzēt, ja mēs…".
— Pārrunas ir ne ilgākas par 5 minūtēm.

Metodi izmanto bērniem no trīs gadu vecuma.

hronometrs

Uzmanības novēršanas metode


— Šī ir ļoti efektīva metode, lai novērstu problēmas, pirms tās ir sākušās.
— Maziem bērniem uzmanība ir ļoti nenoturīga, un to ir viegli pārslēgt.
— Norādi uz kādu citu priekšmetu, aktivitāti vai darbību, piemēram, "Vai redzēji auto, kas pabrauca garām? Iesim paskatīties, vai tas vēl tur ir!".

Metodi izmanto ar visiem pirmsskolas vecuma bērniem.

pulkstenis

Sagatavošana stresa situācijai


— Palīdzi bērnam sagatavoties pārmaiņām, jo jaunas situācijas un vietas var radīt problēmas. Piemēram, koncerts, uzstāšanās, svētku svinēšana, darbinieku maiņa.
— Pārrunā ar bērnu, kas tālāk notiks. Tādējādi viņš zinās, ko var sagaidīt.
— Izplāno tādas darbības, kas viņu nomierinās stresa situācijās.

Metodi izmanto ar visiem pirmsskolas vecuma bērniem.

smaidīgs

Humors


— Izmanto bērnam saprotamu humoru un jokus, lai situāciju vai noskaņojumu atgrieztu pozitīvā gultnē.
— Izvairies no ironijas un sarkasma, bērni šādus jokus nesaprot un pārprot.

Metodi izmanto bērniem no trīs gadu vecuma.

palma

Izvēles piedāvāšana


— Ja bērns atsakās no kāda pienākuma vai darbības veikšanas, piedāvā viņam izvēlēties, kad viņš šo uzdevumu gribētu paveikt.
— Piemēram, "Tu kārtosi mantas pirms ēšanas vai pēc?".
— Tādā gadījumā bērns izvēlas, kad veiks uzdevumu, nevis, vai to darīs.

Metodi izmanto bērniem no trīs gadu vecuma.

pauze

Pārtraukuma metode


Pārtraukuma metodi dēvē dažādi, piemēram, Stop krēsls, miera osta, time out, nomierināšanās jeb pātraukuma vieta, klusuma istaba.

— Šī ir efektīva metode, ja bērns zaudējis savaldīšanos.
— Ja bērns ir pārkāpis noteikumus, par kuriem iepriekš bijis informēts, viņam jādodas uz pārtraukuma vietu.
— Stop krēsls ir vieta, kur bērnam ir iespēja nomierināties un pārslēgties. Tā nedrīkst būt slēgta vai cieņu graujoša (bērns nestāv kaktā!). Tai jābūt vietai, kurā bērns nevar spēlēties.
— Bērnam jāuzturas šai vietā, līdz viņš nomierinās (piemēram, cik bērnam gadu, tik minūšu).
— Kad laiks pagājis, uzslavē bērnu par to, ka viņš ir nomierinājies un ievērojis uzvedības ierobežojumu.
— Nepārrunā un neatgādini notikušo.

Metodi izmanto bērniem no divu gadu vecuma.

runa

Verbāls pozitīvs pastiprinājums


— Ja bērns uzvedas labi, pamani un pasaki to bērnam.
— Izsaki atzinību par patīkamu uzvedību neatkarīgi no tā, vai ikdienā bērns uzvedas kopumā vēlami vai nevēlami.
— Piemēram, pamani un pasaki to bērnam, ja viņš draudzīgi rotaļājas ar citiem bērniem vai prot pateikt "lūdzu" un "paldies", sasveicinās.
— Svarīgi atcerēties, ka vajag slavēt nevis bērnu pašu, bet bērna rīcību.

Metodi izmanto bērniem no viena gada vecuma.

zvaigznes

Zvaigžņu kalendārs


— Metodi pielieto vienas konkrētas uzvedības koriģēšanai konkrētam bērnam, piemēram, sišanai, rupju vārdu lietošanai, problēmām ar ģērbšanos utt.
— Metodes mērķis ir katru dienu pamanīt un izcelt vēlamo uzvedību, tādējādi to pastiprinot.
— Kopā ar bērnu sagatavojiet kalendāru un izvēlieties apbalvojumu. Tā var būt atļauja izvēlēties ko īpašu vai darīt ko patīkamu, piemēram, spēle, mūzika vai balviņa.
— Katru dienu paņemiet kalendāru un ielīmējiet vai uzzīmējiet simbolu, kas atspoguļo to, ka bērnam ir izdevies uzvesties vēlamajā veidā.
— Norunājiet, cik "zvaigznītes" nepieciešamas līdz apbalvojumam.
— "Zvaigznītes" nedrīkst atņemt par sliktu uzvedību.
— Ja vēlamā uzvedība nav bijusi, tad uzvedība vispār netiek vērtēta. Bērns saņem uzmanību tikai par vēlamo uzvedību.

Metodi izmanto bērniem no četru gadu vecuma.

bez apstāšanās

Ignorēšana


— To izmanto reizēs, kad bērns vēlas sev pievērst uzmanību caur nevēlamo uzvedību, piemēram, izsaka vārdus vai dara kaut ko, kas Tevi sadusmo. Šādā gadījumā centies tam nepievērst uzmanību, ignorējot bērna darbību, un sāc runāt par ko citu.
— Ja bērns atsaucas un sāk darīt ko citu, sniedz pozitīvu pastiprinājumu – uzslavē par vēlamo uzvedību bez salīdzinājum un atsauces uz nevēlamo ("Man patīk ar tevi runāt par spēli" vai "Tas ir tik jauki, kad tu…").

Svarīgi atcerēties, ka metode efektīva ir tajās situācijās, kur bērnam ir droša piesaiste. Pretējā gadījumā, bērna izjūta par to, ka viņš ir pamests, nevienam nevajadzīgs pastiprinās, bet uzvedība nemainās vai pat pieaug uzvedības problēmas.

Metodi izmanto bērniem no divu gadu vecuma.

plauksta

Apstādināšana


— To izmanto, kad bērna nevēlamā uzvedība apdraud pašu bērnu vai citus bērnus.
— Stingrā un noteiktā balsī saki "STOP!" vai "Pietiek!".
— Ja bērns turpina nevēlamo uzvedību, izvēlies citu uzvedību ierobežojošu metodi.

Metodi izmanto bērniem no viena gada vecuma.

ceļa zīmes

Prasību konsekvence


— Ja bērns atsakās pildīt Tevis izteiktu prasību (piemēram, sakārtot rotaļlietas), stingrā un noteiktā balsī to atkārto un paliec blakus bērnam.
— Ja bērns joprojām nesāk to darīt, prasību atkārto vēl vienu reizi un gaidi, kamēr viņš to sāk darīt.
— Ja bērns vēl joprojām nedara vēlamo, tad izdomā citu veidu, kā panākt, ka bērns iesaistās, piemēram, piedāvā darīt kopā vai izdarīt daļu no prasītā (salasi tikai klučus).

Metodi izmanto bērniem no trīs gadu vecuma.

apbalvojums

Motivācijas atrašana


— Ja bērns nevēlas veikt pašaprūpes darbības (piemēram, ģērbties vai tīrīt zobus), mēģini viņam sniegt izjūtu, ka viņš to var paveikt.
— Stiprini bērna pašvērtējumu – saki, ka viņš to var izdarīt ātri un labi.
— Mēģini ieviest sacensību pašam ar sevi, piemēram, "Es ticu, ka šodien tev sanāks noģērbties un uzvilkt pidžamu ātrāk nekā vakar."
— Neatkarīgi no tā, cik bērns tālu ticis, paslavē viņu par progresu: "O, skat, cik tālu tu jau esi ticis! Tev ir izdevies uzvilkt pidžamas bikses."
— Nedod bērnam pārāk sarežģītu uzdevumu, ar ko viņš netiks galā.

Metodi izmanto bērniem no trīs gadu vecuma.

sirsniņa

Cieša fiziskā kontakta metode


— Ja bērns ir ļoti satraukts un nespēj nomierināties, cieši apskauj viņu un turi, kamēr bērns rimstas.

Metodi izmanto bērniem no viena gada vecuma.

Seku piemērošana bērnu disciplinēšanā

Pastāv divu veidu sekas.
Spied uz kastītēm un uzzini vairāk!

Dabiskās sekas

Dabiskās sekas likumsakarīgi izriet no noteiktas uzvedības.

Piemēram, bērns atsakās ēst pusdienas → viņš kļūst izsalcis.

Dabiskās sekas ir bērna rīcības dabiskais rezultāts. Ja bērns par tām ir brīdināts, viņš pats ir atbildīgs par savu izvēli.

Dabiskās sekas ieteicams atgādināt, kad kaut kas ir sabojāts, kad bērns "aizmirst", kas jādara, novilcina laiku.

Kad nav piemēroti izmantot dabiskās sekas, var pielietot loģiskās sekas.

Loģiskās sekas

Loģiskās sekas ir pieskatītāju radītas likumsakarības, kas parāda bērnam, kā būtu jārīkojas un kā nevajadzētu rīkoties.

Bērnam ir svarīgi redzēt saikni starp savu uzvedību un tās sekām.

Lai bērns varētu ņemt vērā loģiskās sekas, viņam ir jāzina iestādes noteikumi. Noteikumu zināšana veido drošības izjūtu, ļauj bērnam pieņemt lēmumu par savu uzvedību.

Kāda ir atšķirība starp sekām un sodu?

Bērnam ir jāizjūt savas sliktās rīcības sekas, taču ne soda veidā. Savstarpējās attiecībās nav vietas sodam. Sods nav auglīgs, jo bērnā izraisa apjukumu un viņš nevis domā par to, kā labot savu uzvedību, bet gan domā par atriebību un, kā izvairīties no soda. Sodot bērnu, mēs viņam atņemam iespēju mācīties.
Izlasi par sekām un sodu!

Sekas


— Izriet no jau zināmiem nosacījumiem.
— Kopā ar bērnu ir noteiktas iepriekš.
— Iestājas uzreiz pēc rīcības.
— Ja ir atliktas uz vēlāku laiku, bērns joprojām saprot loģisko saiti starp rīcību un sekām.
— Māca bērnam atbildību un lēmumu pieņemšanu.
— Pat ja bērns joprojām neuzvedas vēlami, viņš jau iepriekš zina, ka rezultāts būs konkrētās sekas.

Sods


— Nemāca bērnam, kā risināt problēmas un kā uzvesties labāk.
— Loģiski neizriet no bērna rīcības, tādēļ viņam var nebūt skaidrs iemesls.
— Rada aizvainojumu, pāridarījuma izjūtu, vēlmi atriebties.
— Panāk to, ka bērns uzvedas labi tad, kad pieaugušie redz, bet vienatnē viņš neievēro noteikumus.
— Pārtrauc nevēlamo izturēšanos baiļu dēļ, nevis tāpēc, ka sapratuši, kādēļ to nevajadzētu darīt.

Seku noteikšana ir mācību un mācīšanās process. Ne vienmēr vēlamais efekts ir sasniedzams uzreiz. Gadās, ka pieaugušajiem būs vairākkārt jāatkārto konkrēto seku lietošana. Pārmaiņām ir vajadzīgs laiks.

jautājums

Uzdevums

Izlasi šīs situācijas! Kuru no piedāvātajām disciplinēšanas metodēm Tu izmantosi?

Spied uz, Tavuprāt, pareizās atbildes!

Jānītis un Pēterītis pēc diendusas ik pa laikam skrien uz launagu, nesagaidot citus bērnus un audzinātāju.

Iekšējās kārtības noteikumi

Ignorēšana

Verbāls pozitīvs pastiprinājums

Pareizi!

Nepareizi, mēģini vēlreiz!

Nepareizi, mēģini vēlreiz!

Kaspars dauza ar rotaļlietu sienu un vēro, vai Tu uz viņu skaties.

Zvaigžņu kalendārs

Ignorēšana

Motivācijas atrašana

Nepareizi, mēģini vēlreiz!

Pareizi!

Nepareizi, mēģini vēlreiz!

Lauma atsakās ēst pusdienas.

Ciešs fiziskais kontakts

Izvēles piedāvāšana

Uzmanības novēršana

Nepareizi, mēģini vēlreiz!

Pareizi!

Nepareizi, mēģini vēlreiz!

Kā rīkoties, ja Tev zūd paškontrole?

Bērna disciplinēšana reizēm var izraisīt spēcīgas emocijas.
Spied uz punktiem un uzzini, kas Tev var palīdzēt nezaudēt paškontroli!

Parūpējies par savu emocionālo un garīgo labsajūtu!
Bērniem vari palīdzēt tikai tad, ja pats apzinies savas emocionālās vajadzības un proti par tām parūpēties.
Pajautā sev "Kas mani pozitīvi uzlādē, dod spēku un iedvesmu?"

Meklē palīdzību!
Ja disciplinēšana kļūst par nopietnu problēmu, meklē kolēģu, pieredzējušu darbinieku, priekšniecības vai supervizora palīdzību.

Apstājies un veic dziļu ieelpu!
Apliecini bērnam, ka saproti viņu. Iesaki vēlamo risinājumu. Ja jūti, ka zaudē savaldīšanos, deleģē atbildību kolēģim un uz mirkli izej no telpas, paelpo svaigu gaisu, nomierinies.

Esi uzmanīgs ar vārdiem!
Pat tad, ja esi aizkaitināts, nelieto vispārinājumus kā "Tu atkal/nekad/vienmēr...".

Disciplinē bērnu, nevis sodi viņu!
Kā uzzināji iepriekš, disciplinēšana nav tas pats, kas sodīšana.
Sarunājies ar bērnu, ļauj viņam izprast viņa uzvedību. Līdz ar to, ja jūti, ka šobrīd nevari mierīgi runāt ar bērnu, vispirms nomierinies un tad uzsāc sarunu.

Pirms reaģē, pamēģini paskatīties uz situāciju ar bērna acīm.

Apsveicam!
Tu apguvi tēmu par pozitīvu disciplinēšanu!