Kā veidot sadarbību ar vecākiem

Esi sveicināts trešajā modulī!
Šeit Tu uzzināsi:

Kāpēc sadarbība ar vecākiem ir svarīga

Kāda ir veiksmīga komunikācija ar vecākiem

Kā sadarboties ar vecākiem

Kā komunicēt krīzes situācijās

Lai izlasītu vairāk, spied uz elementiem oranžā krāsā!

Kāda ir komunikācijas nozīme sadarbībā ar vecākiem?

Vecākiem ir tiesības gan saņemt informāciju no audzinātāja par sava bērna dienas gaitām, mācību procesu, emocionālo pašsajūtu, gan ir pienākums sniegt pedagogam informāciju par bērna praktiskajām un emocionālajām vajadzībām.

Informācijas apmaiņa pieaugušo starpā palīdz bērnam justies labāk.

Šajā nodaļā Tu uzzināsi, kā veidot veiksmīgu komunikāciju ar vecākiem.

Kāpēc ir svarīgi sadarboties ar vecākiem?

Pozitīva, uz savstarpējo cieņu balstīta vecāku un pedagogu sadarbība ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem bērna personības attīstībā.

Tieši pirmsskolas un ģimenes sadarbība ir noteicošais faktors, lai pedagogi un atbalsta personāls varētu labāk saprast bērnu, spēt sadarboties un palīdzēt viņam apgūt nepieciešamās prasmes.

Bērnudārza personāls ir viens no nedaudziem, kas var pamanīt bērna/ģimenes problēmas, vardarbības riskus un citus bērna attīstībai nozīmīgus faktorus. Tāpēc bērnudārza personālam būtiski ieņemt proaktīvu lomu sadarbībā ar bērna ģimeni.

Šajā nodaļā Tu uzzināsi, kā veiksmīgi veidot sadarbību un komunicēt ar vecākiem.

Kāpēc ir svarīga bērna vecāku un pedagoga sadarbība?

Ir daudz iemeslu, kāpēc veiksmīga sadarbība starp vecākiem un pedagogiem ir svarīga.
Spied uz punktiem un uzzini būtiskākos apsvērumus!

Sadarbība veicina bērna socializāciju.

Tiek attīstītas bērna spējas, pamanītas viņa vajadzības.

Tiek saskaņotas prasības pret bērnu, piemēram, attiecībā uz ēšanu, ģērbšanos vai uz vienotu pieeju disciplinēšanā. Konsekvence dārziņā un mājās palīdz bērnam vieglāk orientēties dažādos noteikumos.

Notiek vecāku pedagoģiskā izglītošana, piemēram, atbalsts vecākiem bērna audzināšanā vai vajadzību novērtēšanā.

Vecāki ir informēti par bērna gaitām, sasniegumiem, izaicinājumiem, problēmām, priekiem visas dienas garumā.

Pieaugušajiem sadarbojoties, tiek veicināta bērna personības attīstība. Arī bērns mācās sadarbību, vērojot pieaugšos.

Kā veicināt vecāku un pirmsskolas iestādes sadarbību?

Pedagogs var organizēt dažādus pasākumus savstarpējai sadarbībai. Vai jau esi izmantojis šīs idejas?
Spied uz punktiem, lai tās apskatītu!

Vecāku dienas.

Vecāku vadītas nodarbības.

Vecāka kā konsultanta piesaistīšana.

Vecāku sapulces, diskusijas, apmācība.

Svētku un pasākumu organizēšana kopā ar vecākiem.

Kopīgi izbraukumi, teātra, izstāžu apmeklējumi.

Vecāku informēšana pa tālruni līgumā paredzētajās situācijās, sarakste.

Kas regulē vecāku un pedagogu sadarbību?

Sadarbību ar vecākiem reglamentē līgums, kas tiek parakstīts, bērnam uzsākot bērnudārza gaitas. Pirms līguma parakstīšanas jāatrod laiks līguma punktus pārrunāt ar vecākiem un šīs sarunas laikā jāpārliecinās, vai līguma nosacījumus abas puses izprot vienādi. Tam jāvelta pietiekami daudz laika.

Lai izvairītos no domstarpībām bērna disciplinēšnas jautājumos, līgumu ieteicams papildināt ar pirmsskolas izglītības iestādē izmantotajām bērna pozitīvās disciplinēšanas metodēm.

Spied šeit un apskati
līguma paraugu Rīgas Pirmsskolas izglītības iestādēm!

Kādi šķēršļi var rasties pedagoga un vecāku sadarbībā?

Vecāki kopumā maz zina par to, kas notiek dārziņā un izglītības sistēmā kopumā, tāpēc nereti spriež pēc pašu negatīvās pieredzes, stereotipiem vai medijos gūtās informācijas.

Sabiedrībā nereti izskan uzskats, ka pedagogi nav ieinteresēti bērnu izglītošanā. Taču pedagogi uzskata, ka vecāki vēlas atbildību uzvelt pedagogiem. Tieši tāpēc būtiski ir veidot dialogu starp vecākiem un pedagogiem, lai sadalītu atbildības jomas bērnu audzināšanā.

Pedagogam vienlaikus gan jāorganizē grupas darbs, gan arī jārespektē bērnu dažādās spējas, personības izpausmes un atšķirīgie sociālie apstākļi ģimenē. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir veicināt iecietību un palīdzēt katram bērnam justies iederīgam.

Kurus no šiem šķēršļiem tu vari ietekmēt?

Ne vienmēr pedagogam ir pa spēkam pārvarēt šķēršļus, sadarbībā ar vecākiem, tomēr ir svarīgi apzināties, ka daudzi šķēršļi ir pārvarāmi ar profesionālu pieeju. Pedagogs ir profesionālis, tāpēc viņam jāspēj veidot racionālu, savstarpējā cieņā balstītu sadarbību ar vecākiem, lai bērns neciestu no pieaugušo nesaskaņām, bet gan izjustu pieaugušo atbalstu un izpratni.
Spied uz sadarbību traucējošiem aspektiem, kurus Tu, Tavuprāt, vari ietekmēt!

Sadzīves problēmu radītās negācijas

Vecāku un pedagogu pedagoģisko zināšanu nepietiekamība

Ģimenes un pedagogu nesaskaņas

Vecāku pasivitāte, lielā slodze un laika trūkums

Atšķirīga vērtību izpratne

Neveiksmīga sadarbība starp pedagogiem

Kā veiksmīgi komunicēt?

Spied uz jautājumiem, lai izlasītu atbildi!

Kādas ir komunikācijas sastāvdaļas?

Komunikācijai ir trīs sastāvdaļas: sūtītājs, vēstījums un saņēmējs. Jebkurā komunikācijas posmā var rasties grūtības. Svarīgi ir rūpēties par to, lai informācija tiktu nodota no viena cilvēka otram pēc iespējas precīzāk, lai novērstu neskaidrības, konfliktus, un uzlabotu sadarbību.

Atceries! Pirms nodod informāciju, pārliecinies, ka otrs ir gatavs to saņemt! Par gatavību liecina aktīva klausīšanās, uz Tavu pusi vērsts skatiens un pietiekoši daudz laika sarunai.

Kas ir svarīgi veiksmīgai komunikācijai?

Veiksmīgas komunikācijas svarīgākie elementi ir:

— aktīva klausīšanās,
— pozitīva attieksme uzvedībā,
— sarunai izvēlēts pareizais laiks un vieta,
— pareizi noformulēti jautājumi,
— „es” vēstījuma izmantošana,
— konstruktīvas atgriezeniskās saites sniegšana.

Kā pareizi klausīties?

Tu varbūt esi dzirdējis, ka pastāv divu veidu jautājumi.
Atvērtie jautājumi, piemēram, Kas? Kā? Ko? veicina sarunas turpināšanos.
Turpretim tādi slēgtie jautājumi kā Vai? Kur? Kurš? Kad? palīdz strukturēt sarunu un fokusēties uz konkrētu tēmu.
Spied uz punktiem un uzzini vairāk par klausīšanos!

Kamēr otrs runā, veido acu kontaktu un visu savu uzmanību vērs uz runātāju.

Nesteidzini runātāju, nepārtrauc un nemaini sarunas tēmu, kamēr otrs nav pabeidzis savu domu.

Uzdod jautājumus, lai otrs labāk spētu izskaidrot savu domu.

Izrādi ieinteresētību, jautājot par otra jūtām.

Atkārto dažas lietas, ko otrs ir teicis.

Atbildēm izmanto arī galvas mājienus, skatienu, smaidu.

Esi nosvērts un kontrolē savas emocijas.

Kā runāt par savām izjūtām?

Vai esi dzirdējis par „es vēstījumu”? Tas palīdz izteikt prasības konstruktīvi, mazināt fokusu uz otru cilvēku, mazināt pretestību un ļauj otram vieglāk uztvert teikto. „Es vēstījums” sastāv no trim daļām.
Spied uz cipariem un uzzini!

1

Es
(emocija, izjūta)...

2

kad tu/jūs
(konkrētas rīcības apraksts)...

3

jo
(tiek minētas sekas, kas attiecas uz mani šīs darbības rezultātā, izskaidro izjūtu cēloni)...

Piemēri
„Es jūtos neapmierināta, ka tu/jūs mani pārtraucat , jo tas man traucē koncentrēties un es nevaru pateikt savu domu līdz galam.”
„Es jūtos apmulsusi, ka jūs nepildāt līguma nosacījumus, jo tas traucē organizēt grupiņas darbu.”

Atceries!
— „Es vēstījumā” tiek aprakstīta tikai šā brīža konkrētā rīcība, netiek pieminēts nekas no agrākas rīcības.
— Lietojot „es vēstījumu”, izvairies no tādiem vispārinājumiem kā „nekad”, „atkal”, „vienmēr”, „kā parasti”.

Kā veidot sarunu ar bērna vecākiem?

Ja komunikācijā ar vecākiem ievērosi šos principus, tad Tevis sniegtā atgriezeniskā saite, visticamāk, sasniegs bērna vecākus.
Spied uz kastītēm un uzzini vairāk!

Pa­skaid­ro­ sa­vu vie­dok­li

Ja Tu novēro vecāku rīcību vai attieksmi, kas kaitē bērnam, tad paskaidro, kā tas var ietekmēt bērnu ilgtermiņā.

Pār­ru­nā­jiet vi­sus vie­dok­ļus

Pirms sāc opo­nēt, pār­lie­ci­nies, vai esi pareizi sa­pra­tis vi­sus viedok­ļus. Pa­jau­tā­, kā­dēļ otrs vēlas darīt tieši to, ko dara.

Iz­sa­ki kom­pli­men­tus

Izsaki komplimentus par sarunas biedra idejām. Pat ja Tu nepie­krī­ti ot­ra do­mām pil­nī­bā, pa­ras­ti vis­maz kā­da da­ļa no tām ir ļo­ti la­ba un var tikt veik­smī­gi iz­man­to­ta ci­tā vei­dā.

Saglabā kontroli

At­bil­dot sa­gla­bā­ emo­ci­onā­lu paš­kon­tro­li. Ja Tu jū­ti, ka Tevi pār­ņem dus­mas un Tu va­rē­tu zau­dēt sa­val­dī­ša­nos, uz mirkli pārtrauc sarunu.

Nepārtrauc!

Ne­pār­trau­c ot­ru runātāju. Ļau­j ot­ram iz­paust savu viedokli.

Nekritizē otru!

Kri­ti­zē­ ide­jas, ne­vis cil­vē­ku. Vien­mēr atceries, ka nesaskaņas sarunā ir ti­kai vie­dok­ļu sa­dur­sme.

Kā organizēt individuālas sarunas?

Ja bērnudārzā rodas situācijas, kuras nepieciešams pārrunāt ar vecākiem, organizē individuālas pārrunas. Piemēram, ja pa dienu noticis kāds incidents, pārrunā to ar vecākiem pēc iespējas drīzāk.

Šādai sarunai var izmantot telefonu vai tikties klātienē, piemēram, kad vecāki vakarā ierodas pēc bērna. Taču šādā gadījumā Tev ir iepriekš jābrīdina vecāki, citādi vari piedzīvot situāciju, kad vecāki ir manāmi steidzīgi un sacīto uztver virspusēji. Ir ļoti svarīgi atrast laiku sarunai, kad saņemsi nedalītu vecāku uzmanību. Būtiski ir sarunai sagatavoties.

Tu sniedz detalizētu, objektīvu informāciju par notikušo un noteikti arī tiek paskaidrots, kādas sekas tikušas piemērotas un kā uz tām reaģējis bērns.

Atceries, ka ir jāuzklausa arī vecāka viedoklis un skaidrojums par situāciju. Dari visu, lai saruna noslēgtos pozitīvi, ar konkrētu, vecākam saprotamu problēmas risinājumu.

Situācija
Nodarbības laikā bērns sastrīdas ar citu bērnu rotaļlietas dēļ, strīda laikā viens bērns iesit otram, un otrs sāk skaļi raudāt.

Risks
Neizrunājot šādu situāciju ar bērnu un vecākiem, dienas beigās var rasties pārpratums. Bērns var justies sarūgtināts, citi kolēģi par incidentu neko neuzzina, un līdz vecākiem nonāk nepilnīga informācija. Par šādu starpgadījumu ieteicams informēt abu iesaistīto bērnu vecākus, bet atturēties informāciju nodot visiem grupiņas vecākiem, piemēram, izmantojot sociālos tīklus.

Ideālā gadījumā
Audzinātāja ar raudošo bērnu paiet maliņā, aprunājas, līdz bērns nomierinās. Vēlāk abi strīdnieki izlīgst, un jau atkal draudzīgi rotaļājas. Audzinātāja informē abu bērnu vecākus par notikušo.

Kā konfliktā komunicēt ar vecākiem?

Krīzes situācijās vai konfliktos var rasties nepieciešamība komunicēt ar dusmīgiem vai pat agresīviem vecākiem. Atceries, ka nereti agresīvi cilvēki patiesībā izjūt bailes. Baiļu iemesli var būt dažādi – tās var būt saistītas gan ar bērnu, gan pašiem vecākiem, ja, piemēram, viņi nevēlas tikt kritizēti, tādēļ izvēlas „uzbrukuma taktiku”.

Naids un dusmas nav nekas ārkārtējs, tiem ir jēga – tas ir pašaizsargāšanās veids, kas darbojas daudz efektīvāk nekā bailes. Vieni un tie paši apstākļi vienus vecākus var sadusmot, bet citus nē. Tas ir saistīts ar katra cilvēka iepriekšējo dzīves pieredzi un personību.

Lai gan sarunā ar naidīgi noskaņotu vecāku nav viegli palikt mierīgam, atceries, ka dusmu pilna atbilde vairos agresivitāti. Izturies nopietni, neignorē vecāku dusmas, vienmēr centies tās atspoguļot un esi laipns!

jautājums

Kā, Tavuprāt, vajadzētu rīkoties saskarsmē ar dusmīgiem vecākiem?

Atzīmē pareizo atbildi!

Ignorēt agresiju un izturēties tā, it kā nekas nebūtu noticis.

Atbildēt vecākiem tādā pašā tonī, lai redz, ka tā runāt nedrīkst.

Jautājiet: „Es redzu, ka Jūs esat satraukts. Kā mēs varētu situāciju risināt?”

Diemžēl Tava atbilde ir nepareiza. Mēģini vēlreiz!

Diemžēl Tava atbilde ir nepareiza. Mēģini vēlreiz!

Tieši tā! Dodies tālāk un uzzini vairāk!

Kā sarunāties ar agresīviem vecākiem?

Reizēm krīzes situācijā ir grūti atrast īstos vārdus. Tāpēc, ja zini, ka gaidāma sarežģīta saruna, sagatavojies tai iepriekš!
Ir vēlams vecākiem atspoguļot, ka viņi šķiet naidīgi noskaņoti un dusmīgi. Taču vārdi „naids”, „niknums”, „dusmas” un „agresija” ir ļoti spēcīgi. Centies izvēlēties mazāk kategoriskus jēdzienus.
Spied uz punktiem un apskati tos!

„Kas noticis?”

„Jūs izskatāties satraukts!”

„Vai Jūs jūtaties vīlies/neapmierināts?”

„Vai Jūs vēlaties kaut ko pateikt?”

„Izklausās, ka Jūs esat sadusmots.”

Sastopoties ar vecāka naidu un agresiju, neizturies tā, it kā būtu noticis kaut kas ārkārtējs. Neizturies pret vecāku ar izsmieklu vai nicinājumu.
Saglabā mieru!

Atceries!

Komunikācijā ar bērnu vecākiem pozitīvo izsaki publiski, bet negatīvās tēmas pārrunā divatā ar bērna vecākiem. Sarunā izvairies pieminēt iepriekšējus negatīvus notikumus, jo tas parasti sarunu padara nekonstruktīvu. Turklāt kāds no vecākiem var ieņemt aizsargājošu vai noliedzošu pozīciju.

Sarunā izmanto tā saucamo „hamburgera principu”: sarunu iesāc un nobeidz ar pozitīvu informāciju par otras personas rīcību, bet kritiku izsaki pa vidu.

Kā organizēt vecāku sapulces?

Kā jau zini, vecāku sapulces ir ļoti būtiskas vecāku un pedagogu sadarbībai. Tas, kā izdosies vai neizdosies vecāku sapulce, ir lielā mērā atkarīgs no pedagoga profesionālās kompetences – sapratnes, kādi jautājumi vecākus interesēs visvairāk, sadarboties ar jebkuru vecāku, ieinteresēt, radot pozitīvu gaisotni.
Sapulces sagatavošanas un vadīšanas procesu varētu iedalīt 5 soļos.
Spied uz cipariem un uzzini vairāk!

Mērķi

1

Uzaicinājums

2

Telpas

3

Sagaidīšana

4

Norise

5

Izvirzi sapulces mērķus!

Sapulces mērķi var būt vairāki un atšķirīgi.
Iespējami sapulces mērķi:
— Vecāku savstarpēja iepazīstināšana, informēšana par mācību un audzināšanas darba uzdevumiem.
— Vecāku pedagoģiski psiholoģiskā izglītošana, piemēram, par pozitīvām disciplinēšanas metodēm, bērna attīstības posmiem.
— Vecāku iepazīstināšana ar pārmaiņām izglītības sistēmā.
— Iepazīstināšana ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu.
— Pieredzes apmaiņas organizēšana.
— Vecāku ierosmes veicināšana jaunu pirmsskolas un ģimenes sadarbības formu meklēšanā.
— Vecāku iepazīstināšana ar bērnu sasniegumiem u.c.

Savlaicīgi uzaicini vecākus un informē par sapulces mērķiem!

Uzaicinājumam jāapliecina, ka gaidīti tiek visi vecāki, jo pedagogs vēlas kopā pārrunāt ļoti svarīgus jautājumus.
Aicini vecākus jau iepriekš iesūtīt savus jautājumus, lai pedagogs var sagatavoties.

Iekārto telpu, kurā notiks sapulce!

Visbiežāk tā būs grupiņas telpa, kurā ikdienā uzturas bērni, un vecākiem noteikti būs interesanti to redzēt. Atkarībā no sapulces mērķa telpas iekārtojumu var mainīt.

Sagaidi vecākus!

Atceries, ka pedagogi ir sapulces ierosinātāji, vecāku aicinātāji un „mājas saimnieki”!
Tādēļ sagaidi vecākus, nevis ļauj viņiem lēnām pulcēties tukšā telpā, kurā nekas neliecina, ka šeit paredzēta tikšanās.

Parūpējies par pozitīvu sapulces norisi!

Radi emocionālu un atbalstošu noskaņu, kurā visi vecāki jūtas gaidīti.
Dažkārt nākas vecākus aicināt kopīgi meklēt risinājumus kādai nopietnai problēmai. Šādas „grūtās” sapulces nedrīkst pārvērsties par negatīvā uzskaitījumu un pazemojumu virkni.

Reizēm vecāku sapulces var organizēt nepiespiestā un draudzīgā atmosfērā pie kafijas tases.

Neaizmirsti pateikt paldies, ka vecāki ir atnākuši. Noslēdz sapulci pozitīvi pat tad, ja šķiet, ka kaut kas nav izdevies, kā plānots.

Apsveicam!
Tu apguvi tēmu par sadarbību ar vecākiem!
Uz augšu