Kā notiek bērna attīstība

Esi sveicināts pirmajā modulī!
Šeit Tu uzzināsi:

Kā bērni attīstās

Kas ir raksturīgs katram vecumposmam

Kāpēc bērniem jāspēlējas

Kas ir piesaiste

Lai izlasītu vairāk, spied uz elementiem oranžā krāsā!

Kādas ir bērna attīstības galvenās sfēras?

Attīstība ir fiziskas un psihiskas pārmaiņas, kuras būtiski ietekmē bērna dzīvi.
Dažādos vecumposmos bērnam piemīt dažādas spējas un prasmes.
Kādas ir viņa galvenās attīstības sfēras?
Spied uz punktiem un uzzini!

Kognitīvā
attīstība

Bērns mācās izprast un atcerēties jēdzienus, klasificēt priekšmetus, cilvēkus u. tml.

Emocionālā
attīstība

Bērns vairāk vai mazāk spēj izprast un kontrolēt savas emocijas.

Motorā attīstība —
smalkās kustības

Bērns mācās satvert un turēt mazus priekšmetus, darboties ar rotaļlietām, sasist divus priekšmetus kopā utt.

Motorā attīstība —
pamatkustības,
lielās kustības

Bērns mācās vai spēj velties, sēdēt, rāpot, staigāt, skriet, braukt ar velosipēdu utt.

Sociālā
attīstība

Viņš prot spēlēties ar citiem bērniem, izrāda rūpes, jūt līdzi.

Valodas attīstība
un komunikācija

Bērns spēj saprast teikto un prot pats izteikties. Viņš lieto žestus un droši izpaužas arī ķermeņa valodā.

Pašaprūpes
spējas

Bērns mācās patstāvīgi ēst, ģērbties un lietot podiņu.

Kādi ir bērna vecumposmi?

zīdainis, bērnība, pirmskola, sākumskola, pusaudzis

Tā kā savā darbā Tu strādā ar bērniem no viena līdz septiņiem gadiem, turpinājumā šo bērnu attīstību apskatīsim tuvāk. Īpašu uzmanību pievērs tam vecumposmam, ar kura bērniem strādā ikdienā.

Bērnu vecumposmu specifika

Ko prot 1-3 gadus vecs bērns?

Šajā vecumā bērna galvenais uzdevums ir iemācīties
uzticēties (piesaiste) un kļūt neatkarīgākam.
Spied uz cipariem un uzzini vairāk!

Motorās
prasmes

1

Kognitīvās
prasmes

2

Valodas
attīstība

3

Pašaprūpes
prasmes

4

Emocionālās
prasmes

5

Sociālās
prasmes

6

Motorās prasmes (lielās kustības)
— Lēkā, staigā uz pirkstgaliem, stāv uz vienas kājas, notur līdzsvaru, staigā pa taisnu līniju.
— Met un ķer bumbu, kāpj pa kāpnēm, pārmaiņus mainot kājas.
— Ap otro dzīves gadu bērni bieži vien sāk mācīties nokārtot dabiskās vajadzības uz podiņa.

Motorās prasmes (sīkās kustības)
— Var uzskrūvēt burkai vāku.
— Ceļ torņus no vairāk nekā 10 klučiem, liek puzles (atbilstoši vecumam).
— Griež ar šķērēm, krāso ar otu, zīmē cilvēku ar trim daļām, loka papīru, kopē dažas formas un burtus.

Atļauj bērnam patstāvīgi veikt to, kas ir viņa spēkos, nesteidzini un nekritizē mazuli. Tad viņam radīsies izjūta, ka viņš pārvalda sevi un apkārtni.

Kognitīvās prasmes
— Spēlē iztēlošanās spēles, sāk fantazēt.
— Var pazīt dažas ģeometriskas figūras.
— Saskaita piecus priekšmetus, mehāniski skaita līdz 20, var nosaukt dažus burtus, saprot ikdienas notikumu secību.
— Atšķir īstenību un izlikšanos, atšķir dzimumus.
Bērns spēj koncentrēties uzdevumiem līdz 15 minūtēm.

Bērna galvenais uzdevums — izpētīt pasauli sev apkārt. Veicini un atbalsti to!

Valodas attīstība
— Būtiski pieaug bērna vārdu krājums (līdz pat 1200 vārdu), viņš prot nosaukt krāsas, veido teikumus no vairākiem vārdiem.
— Lieto dzimuma apzīmējumus, saprot vārdus „lielākais”, „tāds pats”, „vairāk”, zina savu vārdu un uzvārdu, dzied mazas dziesmiņas un īsus pantiņus.

No 2,5 gadiem raksturīga patstāvīga un aktīva runa, kas vērsta arī uz paša bērna un pieaugušā uzvedības regulāciju. Iesaisties tajā!

Pašaprūpes prasmes
— Prot apģērbties ar pieaugušā palīdzību, var aizpogāt ērtas pogas.
— Var pats paēst, nedaudz nosmērējoties, prot lietot dakšiņu, var liet no vienas krūzes otrā.
— Ir apguvis tualetes iemaņas, nepieslapina gultu.

Palīdzi bērnam apgūt sarežģītākas prasmes un nekaunini, ja viņam kaut kas vēl nesanāk!

Emocionālās prasmes
— Atceras aprūpētāju.
— Emocionāli reaģē uz citu personu satraukumu, piemēram, mēģina palīdzēt, izrāda mīlestību un atbalstu.
— Saprot noteikumus, ko drīkst un nedrīkst darīt.
— Pieņem „labo” un „slikto” priekšstatos par sevi un citiem.
Tieši šajā vecumā bērniem visbiežāk ir dusmu lēkmes. Bērni bieži pārdzīvo arī dažādas bailes.

Lai bērns droši varētu izpētīt pasauli, veicini viņa patstāvīgumu, rūpējies par drošību!

Sociālās prasmes
— Veidojas „es” izjūta.
Pieaug pašvērtējums un savas identitātes apziņa.
— Aptuveni divu gadu vecumā ir periods, kad bērns ir izteikti noraidošs – „nē” teikšana izpaužas vislielākajā mērā.
— Sava dabiskā egocentrisma dēļ daudzos gadījumos spēj respektēt tikai savas intereses. Šī iemesla dēļ komunikācija ar citiem bērniem galvenokārt izpaužas kā kustību spēles, trešajā dzīves gadā bērni galvenokārt spēlējas „blakus”, nevis „kopā”.
— Spēj emocionāli reaģēt tikai uz to, ko uztver tieši – par pagātni vai nākotni vēl nespēj nedz priecāties, nedz bēdāties.

Atceries, ka divgadīgi bērni tikai 45% no dienas laika spēj ievērot pieaugušo norādījumus. Nepakļaušanās pieaugušo rīkojumiem ir bērna normālas attīstības daļa.

jautājums

Uzdevums

Marijai ir divi gadi. Kā Tev šķiet, no kā viņa visdrīzāk baidīsies?

Mājas
aplaupīšanas

Domām par
bērnudārzu

Kaimiņu
suņa

Šādas bailes bērniem izveidojas vēlāk.

Dodies tālāk un uzzini, no kā baidās 1-3 gadus veci bērni!

Šādas bailes bērniem izveidojas vēlāk.

Dodies tālāk un uzzini, no kā baidās 1-3 gadus veci bērni!

Tev taisnība!

Taču šī vecuma bērniem ir vēl arī citi baiļu cēloņi. Turpini tālāk un uzzini!

Kas satrauc 1-3 gadus vecus bērnus?

Nepazīstami cilvēki un situācijas

Vanna, tualete un ūdens

Bailes nokrist no augstuma

Tumsa

Ārsti

Briesmoņi, spoki

Čūskas, dzīvnieki, lieli un mazi kukaiņi

Ko prot 3-7 gadus vecs bērns?

Šajā vecumā bērna galvenais uzdevums ir iemācīties
spēlēties kopā, saprast, kā citi jūtas un apjaust, ka
zēni un meitenes atšķiras.
Spied uz cipariem un uzzini vairāk!

Motorās
prasmes

1

Kognitīvās
prasmes

2

Valodas
attīstība

3

Pašaprūpes
prasmes

4

Emocionālās
prasmes

5

Sociālās
prasmes

6

Motorās prasmes (lielās kustības)
— Lec ar lecamauklu, mainot kājas, šūpojas, mācās peldēt, dejojot ievēro ritmu.

Motorās prasmes (sīkās kustības)
— Prasmīgi griež ar šķērēm, tur otu un pildspalvu ar īkšķi un rādītājpirkstu, patīk krāsot.
— Nostiprinās galvenās rokas izvēle.
— Drukātiem burtiem raksta savu vārdu un dažus burtus.

Ja bērnam ļauj pašam izvēlēties darbības veidu, nostiprinās viņa spēja un vēlme patstāvīgi darboties.

Kognitīvās prasmes
— Pazīst formas un krāsas, prot grupēt priekšmetus.
— Raksta ciparus, izprot skaitļu būtību.
— Sāk izprast nezūdamības būtību.
— Patīk spēles ar noteikumiem, sāk izprast cēloņu un seku sakarības.
— Izprot jēdzienus „labā“ un „kreisā“ puse, „šodien, rīt, vakar“, atšķir gadalaikus.
— Bērniem ir spēcīgi izteikta maģiskā domāšana, kurā fantāzija saplūst ar realitāti.

Atceries, ka pirmsskolas vecuma bērniem ir izteikta egocentriskā domāšana, kas neļauj pietiekami precīzi izprast realitāti, jo viņi nespēj uz lietām raudzīties no citu skatu punkta. Tāpēc esi iecietīgs un saprotošs!

Valodas attīstība
— Bērna vārdu krājums turpina pieaugt (10 000-14 000 vārdu).
— Bērns uzdod daudz jautājumu, vecumposma beigās runā skaidri un gramatiski pareizi.
— Zina savu vārdu, uzvārdu, adresi.
— Labprāt sarunājas, taču ne vienmēr atbild uz jautājumiem.
— Bērniem ir raksturīgi spēlējoties vārdos izteikt notiekošās darbības.

Esi pacietīgs, ļauj bērnam izteikties, nepārtrauc viņu!

Pašaprūpes prasmes
— Bērns ķemmē matus, izšņauc degunu, mazgā seju un rokas.
— Pilnībā ir apguvis tualetes prasmes.
— Prot pilnīgi patstāvīgi saģērbties.

Atceries, ka bērnam ir nepieciešams Tavs atbalsts. Tas veicina viņa gatavību darboties.

Emocionālās prasmes
— Bērnam joprojām ir grūtības pilnībā izprast tādas emocijas kā lepnums, pateicība, kauns, uztraukums, greizsirdība.
— Var sarunāties ar sevi, lai nomierinātos.
— Sāk saprast, ka arī citiem ir savas domas un jūtas, uzlabojas spēja uzklausīt.
— Tuvojoties 7 gadu vecumam bērns saprot, ka par kādu notikumu vai cilvēku viņam var būt pretrunīgas emocijas.

Galvenie uzdevumi: iemācīties izpaust emocijas veselīgā veidā un iemācīties paškontroli.

Sociālās prasmes
— Parasti spēlējas ar sava dzimuma bērniem.
— Viens no svarīgākajiem uzdevumiem – iemācīties spēlēties gan patstāvīgi, gan kopā ar citiem.
— Zēni un meitenes sāk apzināties savu piederību dzimumam, tādēļ izteikti cenšas līdzināties tēvam vai mātei.
— Izprot citu redzējumu un izrāda gādīgumu, ir spējīgs dalīties un bieži dalās ar citiem, ir labākais draugs, iesaistās sarežģītās lomu spēlēs.
— Spēlēs modelē reālās dzīves situācijas.

Ja bērnam ļauj pašam izvēlēties darbības veidu, netraucē viņam fantazēt, atbild uz viņa jautājumiem, nostiprinās viņa spēja un vēlme patstāvīgi darboties.

Kas satrauc 3-7 gadus vecus bērnus?

Bailes no bērnudārza un skolas

Vētra, pērkons, zibens

Iedomu tēli

Asinis

Nāve

Bailes no atraidījuma, pamešanas

Laupītāji

Lidošana ar lidmašīnu

Pārcelšanās

Ugunsgrēks

jautājums

Uzdevums

Tagad Tu zini, ko prot un var šo divu vecumposmu bērni.
Izlasi šīs prasmes un izvēlies, kurā vecumposmā bērns varētu to paveikt!

1. Spēj patstāvīgi nokārtot dabiskās vajadzības uz podiņa

3 gadi
6 gadi

2. Prot patstāvīgi saģērbties.

3 gadi
6 gadi

3. Bērns ir izteikti noraidošs – „nē” teikšana izpaužas vislielākajā mērā.

2 gadi
5 gadi

4. Veidojas un nostiprinās izpratne par laiku (agrāk/vēlāk), bērns var labāk plānot savu darbību.

2 gadi
4 gadi

5. Saprot, ka par kādu notikumu vai cilvēku viņam var būt pretrunīgas emocijas.

3 gadi
7 gadi

6. Spēj ievērot mazāk nekā pusi (45%) pieaugušo norādījumu.

2 gadi
7 gadi

7. Galvenokārt spēlējas „blakus”, nevis „kopā”.

3 gadi
6 gadi

8. Zina savu vārdu, uzvārdu, adresi.

2 gadi
6 gadi

Spēlēšanās

Kāpēc spēlēšanās ir būtiska bērna attīstībai?

Pirmsskolas vecumā spēlēšanās ir galvenā darbība, kas attīsta bērna emocionālās, kognitīvās un sociālās prasmes.

— 3-4 gadu vecumā bērni spēlēs sāk ievērot noteikumus, atbilstoši tiem izpilda dažādas darbības, lomas.

— Spēlēšanās rada emocionālu komfortu, līdzsvaru, apmierinājumu, brīvības un drošības sajūtu, ļauj realizēt sevi, apjaust savas spējas, veiklību, ļauj bērnam iepazīt pasauli, attīsta iztēli, jaunradi.

— Spēlējoties bērns izpauž savus pārdzīvojumus.

Kas Tev jāzina par spēlēšanos?

Spied uz ikonām un uzzini vairāk!

Vienlaikus bērns spēlējas un netieši mācās.

Spēles noteikumi liek bērnam apzināties un vērtēt sevi, vērtēt spēles partnerus un salīdzināt sevi ar viņiem.

Spēļu laikā bērns iepazīst savu individualitāti un izmēģina dažādas lomas.

Caur aktīvām spēlēm bērns trenē savu ķermeni, attīsta dažādas iemaņas un pauž savas emocijas.

Lomu spēles bērni sāk spēlēt tieši pirmsskolas vecumā.

Lomu spēles „izaug” no manipulācijām ar priekšmetiem.

Piesaiste

Kas ir piesaiste?

Piesaiste ir ciešas un emocionāli tuvas attiecības ar kādu noteiktu cilvēku –  piesaistes personu, kura spēj nodrošināt drošības izjūtu.

Kā piesaiste ietekmē bērnu?

Anete ir Kārlīša mamma. Kā jau nojaušat, mamma ir mazā Kārļa galvenā piesaistes persona.

Kārlis mammu izjūt kā neaizstājamu, it īpaši baiļu, šķiršanās un satraukuma brīžos.

Anete ir galvenais cilvēks, kurš spēj mazināt bērna satraukumu un stresu. Īpaši palīdz fiziska tuvība – apskāvieni, glāsti. Mammas atbalsts un mīļums palīdz Kārlītim nomierināties, un tad viņš ir gatavs doties, lai droši un brīvi iepazītu pasauli. Anetes tuvums un rūpes ir ļoti svarīgas, lai zēns varētu attīstīties atbilstoši savam vecumam.

Kādi ir piesaistes veidi?

Spied uz ikonām un uzzini!

Droša piesaiste
Nedroša piesaiste
Ja attiecībās ar piesaistes personu valda drošība un paļāvība, bērns jūtas droši un tas sekmē viņa attīstību.
Ja piesaistes persona ir noraidoša vai neprognozējama, bērns dažādās situācijās var būt nepārliecināts, bailīgs.
Nedroša piesaiste iedalās izvairīgā/bailīgā un ambivalentā/trauksmainā.
— Piesaistes persona ir pieejama, atsaucīga un izpalīdzīga.
— Īpaši gadījumos, ja bērns ir nobijies, sastapies ar grūtībām vai viņam nepieciešama palīdzība.
Izvairīga/bailīga piesaiste veidojas tad, ja bērns tuvojas aprūpētājam, lai saņemtu mierinājumu un aizsardzību, bet tā vietā saņem pastāvīgu noraidījumu.
Ambivalenta/trauksmaina piesaiste veidojas, ja piesaistes persona ir neprognozējama — dažos gadījumos ir pieejama un izpalīdzīga, bet citos nav.
Drošu piesaisti veicina mīloši un atsaucīgi aprūpētāji, kas atbilstoši reaģē uz bērna dotajiem signāliem, kad viņš meklē aizsardzību, palīdzību un mierinājumu.
Spied šeit,
ja vēlies uzzināt vairāk par piesaistes veidiem un tos savstarpēji salīdzināt!
Kā izpaužas izvairīga/bailīga piesaiste?
— Bērnam nav pārliecības, ka viņš atradīs kādu, kas viņam labprāt palīdzēs.
— Bērnā veidojas iekšēja pārliecība, ka viņš tiks noraidīts.
— Viņš cenšas iztikt bez citu cilvēku mīlestības un atbalsta, cenšas panākt emocionālu pašpietiekamību.
Kā izpaužas ambivalenta/trauksmaina piesaiste?
— Bērns nav drošs, ka saņems atsaucību un palīdzību tad, kad būs nepieciešams.
— Bērns vienmēr izjūt bailes no atšķirtības, vienlaikus tiecas pēc attiecībām.
— Viņš meklē kādu, kam pieķerties, jo izjūt bailes iepazīt pasauli, tādējādi bērns arī nespēj pietiekami labi attīstīties.
jautājums

Uzdevums

Šeit Tu redzi trīs stāstus. Kā Tev šķiet, kāda piesaiste ir katram no šiem bērniem?

No rītiem, kad mamma Martu atved uz dārziņu, Marta nelaiž mammu prom. Pa dienu viņa ir čīkstīga un ne soli neatkāpjas no audzinātājas. Kad vakarā mamma atnāk pēc Martas, Marta vienlaikus priecājas un dusmojas, pat sit mammai, pēc kā sāk raudāt un ir grūti nomierināma.

Drošā

Izvairīgā

Ambivalentā

Nepareizi, mēģini vēlreiz!

Nepareizi, mēģini vēlreiz!

Pareizi!

Kārlis ar mammu spēlējas parkā. Kārlis ir smilšukastē, bet mamma uz soliņa lasa grāmatu. Viņa ik pa laikam uzmana savu mazo. Viņš kāpelē, ložņā, izzina apkārtni. Kad nokrīt, zēns skrien pie mammas pēc palīdzības.

Drošā

Izvairīgā

Ambivalentā

Pareizi!

Nepareizi, mēģini vēlreiz!

Nepareizi, mēģini vēlreiz!

Lauris neiet pie bērnudārza audzinātājas pat tad, kad viņam ļoti sāp vēders. Viņš nolien stūrī un raud. Kad viņam kaut kas neizdodas, viņš nevēršas pēc palīdzības pie citiem.

Drošā

Izvairīgā

Ambivalentā

Nepareizi, mēģini vēlreiz!

Pareizi!

Nepareizi, mēģini vēlreiz!

Apsveicam!
Tu apguvi tēmu par bērna attīstību.